Lai noķertu lielu līdaku tādā karjerā ir nepieciešami tam labvēlīgi laika apstākļi un daudzu citu apstākļu sakritība. Lielāka varbūtība noķert to septītnieci būs ja spiningosi ar vidēja izmēra vobleri, piemēram, mūdzi vējainā laikā, kad tajā vietā ilgstoši nav spiningojuši citi spiningotāji. Ja ir stiprs vējš un lieli viļņi lielajai līdakai var tikt tuvāk, bet ja ūdens virsma ir gluda, tad viņai piekļūt metiena attālumā ir neiespējami.

Ja tev ir jāpērk auklas, lai sasietu paštaisītu leader, tad lētāk un izdevīgāk būs vienkārši to nopirkt veikalā.

Tā tas varētru būt. Es tos leader esmu sapircies ļoti sen Krievijā un maksāju par tiem ap 5 USD gabalā. Man tie ir daudziem gadiem uz priekšu un visādi, sākot no tievajiem, kuri ir domāti alatām, līdz resnajiem, kuri ir domāti forelēm un lašiem.

Vārīt to nevajag. Ja vārīsi, tad pāri paliks tikai kauli un zobi. Tādu plēsīgu zivju kā līdaka, zandarts un asaris galvas ir kaulainas un ir iespējams tās izkaltēt bez īpašas apstrādes. Laša vai sama galvu izkaltēt tik viegli nav iespējams. Līdakas galvā sākumā ir jānogriež tā, lai tai klāt nepaliek nekas lieks, kur mušas varētu iedēt savas oliņas. Tad ar atsevišķiem kociņiem, kurus iesprauž līdakas mutē izveido vajadzīgo līdakas galvas formu. Parasti līdakās galvu žāvē ar ļoti plaši atvērtiem žokļiem, lai tā izskatītos pēc iespējas atbaidošāk. Tad viņu diezgan ilgi kaltē, kaut kur ēnā un caurvējā līdz tā pilnīgi izkalst. Kad tā ir pilnīgi izkaltusi to var pārklāt ar laku, bet var arī nepārklāt. Tādā veidā var vienkārši tikt pie suvenīra. Ja Tev ir gadījies noķert pa īstam milzīgu līdaku un Tu gribi viņu iemūžināt ļoti kvalitatīvi, tad pacenties atrast specialistus, kuri prot ne tikai izžāvēt līdakas galvu, bet izgatavos īstu izbāzeni mērogā 1 pret 1.

Es tā neesmu darījis, jo ja pielieto pretzāļu āķus, tad pārāk daudz līdaku atsprūk. Es ņezacepļaikas lietoju pavasarī, kad visas ūdenszāles vēl nav redzamas, bet tad, kad ūdenszāles ir redzamas tad paļaujos uz metienu precizitāti. Kādreiz esmu nodarbojies ar kastingu un metu diezgan precīzi. Vispār, zāļainās un seklās vietās labāki lomi ir tiem, kuri precīzāk met. Ja ir tāda iespēja, tad vēlams patrenēties mērķī mešanā. Uz labiem lomiem var cerēt, ja Arenbergā iegūst ap 80 punktiem, bet Skišs ap 60. Laukezerā copējis nekad neesmu.

Jā, tieši tā mūdzim ir jāiet. Ideja ir tāda, ka tam ir jāimitē slima un novārdzināta zivtiņa. Poperus ar propeleti es nelietoju. Es izmantoju vai nu tos kurus ir jārausta vai tos, kuriem priekšā ir liela mēlīte un kurus lēni velkot pa ūdens virsmu rodas ritmiska, maziem plunkšķiem līdzīga skaņa. Copējot ar tādu poperi, kuram ir propeleri būtu jāpamēģina vilkt gan raustot gan neraustot. Tad jau būs redzams kā uz to reaģēs zivis?

Leader garums parasti ir ap 2 metri. Kastingā skišs metieneiem ar mušu izmantoja 1,85 m garu leader. Praktiskajā copē, makšķerējot ar gariem kātiem, izmanto arī garākus leader.

Tā saucamais mūdzis akrāk tika saukts par burkānu, jo pēc formas tas nedaudz atgādina burkānu šķērsgriezumā un Babītes ezerā, kur to sākumā lietoja vispopulārākā bija tieši burkānu krāsa. Tagad, kad šo vizuli ražo masveidīgi tos var nopirkt jebkurā krāsa, bet man vissakostākie, tomēr ir burkānu krāsas mūdži. Es mūdzi nekad neraustu, bet velku cik vien lēni ir iespējams. Spiningojot seklos ezeros nav svarīgi cik dziļi iegrimst vizulis. Galvenais to novilkt ļoti lēni.

Diemžēl man nav iespējas ielikt bildi. Bildi, kā uzsiet visvienkāršāko pavadiņu var atrast vecajās makšķernieku rokasgrāmatās. Mezgli copes laikā gandrīz netraucē. Kamēr pārdošanā neparādījās koniskās pavadiņas visi mušiņmakšķernieki tās sēja paši no dažādu diametru auklām. Tās sienot, galvenais ir necensties sasiet kopā resnu un tievu auklu, jo tad nevar kārtīgi savilkt mezglu.