Sami Latvijā mīt Daugavā un Aiviekstē. Tā ir samu dabīgā populācija. Pēdējos gados sami ir ielaisti ļoti daudzos privātos ezeros, jo tie ir ļoti rijīgi un ļoti ātri aug. Pagājušajā gadā daudz samu tika ielaists Kaķīša ezerā. Šovasar viņi jau noteikti svērs ap 2 kg.

Vispār Pares ezers ir ļoti līdzīgs pārējiem piejūras ezeriem: Babītes, Kaņiera, Engures un Liepājas ezeram. Tas ir sekls un pamatīgi aizaug. Agrāk Papes ezerā ķērās daudz vairāk un lielākas līdakas nekā Liepājas ezerā, bet pēdējos gados Papes ezerā reti kad trāpās lielāka par 2 kg līdaka. Copes ir daudz, bet līdakas ķeras zemmēra. Es par to esmu pārliecinājies pats. Vietējie saka, ka tas ir tāpēc, ka niedru pļāvēji mākslīgi pazeminot ezera līmeni. It kā, jo zemāks ezerā ir ūdens līmenis, jo garākas var nopļaut niedras.

Arī es nekur nevarēju atrast par to nekādu informāciju, tādēļ piezvanīju vienam makšķerniekam, kurš dzīvo Rāznas ezera krastā un viņš man pastāstīja, ka it kā jau divus gadus esot aizliegts braukt ar benzīna motoriem, tāpēc viņš izmanto elektrisko motoru. Arī viņš neko precīzāku par šiem ierobežojumiem nezināja, lai gan viņam ir augstākā izglītība un viņš Rēzeknē ir diezgan ievērojams cilvēks. Diemžēl, tagad Latvijā katrs pagastvecis izdod savus noteikumus un par tiem ir maz kas zināms un informācija praktiski nav pieejama. Lai tam visam izsekotu ir jālasa LATVIJAS VĒSTNESIS.

Līdakas var ķert uz jebkuru vizuli,-vobleri, šūpiņu, poperi, gumijzivtiņu, tvisteri vai rotiņu. Es visvairāk līdakas esmu noķēris uz rotējošo vizuli, bet tas ir tāpēc, ka es galvenokārt spiningoju seklos ezeros, tai pat laikā dziļākos un lielākos ezeros dažreiz labākas sekmes ir uz voblera vai šūpiņa. Shimano ir milzīga firma un tās piedāvājums ir grandiozs. Shimano piedāvā gan ļoti dārgu un ekskluzīvu inventāru, gan arī lētākas, bet diezgan kvalitatīvas mantas. Sūdzības par Shimano kvalitāti neesmu dzirdējis. Vienīgais, ka paši labākie instrumenti tiem ir padārgi. Rīgas apkaimē vislabākais spiningošanai ir Babītes ezers, bet tur spiningotājam ir nepieciešams zināms meistarības līmenis. Ja esi iesācējs labāk brauc uz mazo Baltezeru pie Simsona. Ar parasto auklu ir patīkamāk mētāt, bet pītā labāk der velcei.

Tādās vietās parasti makšķerē līņus. Sākumā atrod īsto vietu, tad to atzīmē ar boju vai vienkārši iesprauž kārti, lai tā vieta būtu atrodama un tad sabaro. Pats es ar pludiņa makšķeri copēju ļoti reti. Labāk pavaicā par to Normundam Grabovskim.

Mētājiet ar rotiņu gar krastu. Visperspektīvākās vietas ir tur, kur uz dziļuma un sekluma robežas aug lēpju lapas.

Spiningojot līdakas var lieliski iztikt ar 1:3, bet lašveidīgajām zivīm, piemēram, strauta forelēm vajag krietni ātrāku spoli, piemēram 1:6. Arī lašiem spolei ir jābūt ātrai. Ja spiningo tikai līdakas, tad var iztikt ar lēno 1:3, bet ja sapņo par lašiem tad 1:5 vai 1:6. Lielākā daļa spiningotāju arī līdakām izmanto ātrās spoles, jo ar tām arī var ķert līdakas, tikai ir lēnāk jāvelk.

Kad ūdens zied cope ir švakāka. Noķert līdakas var tā pat, tikai viņas neķeras tik bieži un ja uzbrūk vizulim, tad to kārtīgi ierij tikai reti. Man nav receptes, kā labāk ķert zivis ziedošā ūdenī. Parasti spiningotāji cenšas izvairīties no tādām vietām, kur zied ūdens. Kad ūdens zied lielos ezeros, piemēram Babītes ezerā, var atrast kādu līci, kur ūdens ir dzidrs un tad tur var noķert kādu smuku zaļsvārci.

Nekad neesmu dzirdējis par to, ka pīto auklu būtu jāsmērē. Priekš kam tas ir vajadzīgs?