Zāļinieki ūdenszālēs neķeras. Ar tiem var droši mest pa taisno meldros vai lēpju lapās. Iespējams, ka Tev uz zāļinieka uzķeras un turas tādas zaļas aļģes. Tādas pretigas kā puņķi. Ja tas ir tā, tad tur nespiningo, jo to zaļo puņķu tuvumā zivis neuzturas. Spiningo ar ņezacepļaiku tur, kur pašlaik no ūdens aug lēpju lapas un dzeltenās ūdensrozes.

Ar lauztu kāju var braukt ar laivu un spiningot. Egons Simsons Baltezerā organizē invalīdu sacensības, kurās nereti piedalās cilvēki ar amputētām kājām. Viņi normāli brauc ar laivām un spiningo, vienīgais viņi nevar patstāvīgi iesēsties laivā bez palīdzības. Ar copi uz dzīvo ir tā, ka līdaka it kā drošāk ņem dzīvo zivtiņu, bet ar dzīvo nekad neizdosies apzvejot tādas platības kā ar spiningu, tāpēc rezultāti parasti ir spiningotāju labā. Kas attiecas uz ēsmas zivtiņām, tad jāatceras, ka lielai līdakai ir vajadzīga lielāka ēsmas zivtiņa, piemēram 200 gramus smags plicis. Vispār līdaka ir ļoti rijīga, bet nav muļķe un priekšroku dod pēc iespējas garšīgākām ēsmas zivtiņām. Tā labprātāk aprīs lielu un treknu grunduli, karūsiņu, plici vai sliktākajā gadījumā vīķi, bet ar gariem zobiem ēdīs raudiņu vai asakaino ruduli. Pēdējos gados ir dzirdēts par atsevišķiem tipiem, kuri braucot uz copi iebrauc zooveikalā un nopērt eksotiskās akvārija zivtiņas un ķer līdakas uz tām, it sevišķi ziemā uz ūdu, un kā par brīnumu arī noķer pa kādai zaļsvārcei. Domāju, ka ieraugot kaut ko tik eksotisku, līdaka to grib pagaršot un iekrt.

Es vairāk zinu par plēsīgām zivīm. Pličus un tamlīdzīgas zivis ķer Normunds Grabovskis. Viņš noteikti zina vairāk, bet ar plēsīgo zivju nosaukumiem latviešu valodā arī ir pilnīgs sviests. Tā, piemēram, ihtiologi zin, ka mūsu ūdeņos mīt strauta un jūras foreles, bet pat oficiālajos dokumentos latviešu valodā jūras foreli saukā par taimiņu. Noteikti tas pats ir arī ar citu sugu zivīm. Vispār, tas mani nemaz neizbrīna par cik Vides ministram Raimondam Vējonim ir ļoti labi atalgots padomnieks makšķerēšanas jautājumos, kurš pat nav makšķernieks un no sava darba saprot tikai to, ka ir jāsaņem liela alga. To darboni sauc Alvis birkovs un viņš ir izbijis krievu laiku aktieris, kurš detektīvfilmā Aveņu vīns tēloja milici.

Par šo tēmu var sarakstīt veselu romānu, jo mušas ir sausas un slapjas, ir nimfas, strīmeri un lašu mušas, pie kam copē gan ezeros ar stāvošu ūdeni, gan straujās, gan lēnās un dziļās upēs. Vispārīgi var teikt, ka muša ir jāvada tā, kā kukaiņa prototips kustas ūdenī. Ja piemēram may fly, t.i. viendienītes iekrīt un lēni peld pa straumi, tad ir jāapstrādā ar sprey mušiņa, jāiesmērē pavadiņa un tā ir jāiemet ūdenī un jāļauj tai peldēt pa ūdens virsmu kaut vai izstieptas rokas garumā tā, kā pel īstas may fly un tad jāpārmet. Ķerot alatas un strauta foreles uz sauso mušu ir jāizvairās no tā, ka uz ūdenī iemesto auklu iedarbojas straume ar dažādu ūdens plūsmas ātrumu. Vārdu sakot ir jācenšas cik vien precīzi ir iespējams imitēt reālu kukaiņu uzvedību.

Vidēji, ap 10 latiem par 100 metriem.

Tas ir normāls stikla šķiedras spinings ar kuru var spiningot līdakas. Tas arī nav dārgs.

Ja runa iet par īstiem lašiem tad tie nu nekādi nebūs 3 līdz 10 kg smagi. Ja iet uz īstiem lašiem, tad ir jārēķinās ka tie var būt robežās no 3 līdz 30 kg un tad laša spinings klasiskajā izpildījumā ir ap 2,70 metrus garš divrocis, tests līdz 60 gramiem un action medium vai parabolic, pie kam tas ir kāts ar specifisku rokturi un mazajiem riņķīšiem, jo ir jāizmanto multiplikātora spole ( optimāli Ambassadeur 6500 C ). Ja kaut kādu iemeslu dēļ ir aizspriedumi pret multiplikātoriem, tad var izmantot arī spiningu ar lieliem riņķiem un labu bezinerces spoli. Ja spiningo ar bezinerceni, tad spinings var būt arī mīkstāks, piemēram, ar testu līdz 40 gramiem. Rīgā, pie Pāvela Belugina var nopirkt lielisku Hause of Hardy speciālu lašu spiningu tieši spiningošanai ar bezinerceni. Protams, ka ir atsevišķas upes, kurās trāpīt lielu lasi nemaz nav iespējams un tie tiešām parasti trēpās tieši 3 līdz 10 kg smagi. Tādas upes visiem ir zināmas. Tā ir Salaca un Venta pavasarī, kur ir atļauts ķert iznārstojušos un novārdzinātos lašus. Nelieli laši ķeras arī nelielajās lašu upēs Kolas pussalā, kā arī visās tajās upēs, kuras atrodas Kolas pussalas dienvidu daļā un ietek Baltajā jūrā, slaveno Varzugu ieskaitot. Ja ir iecerēts spiningot Salacā vai Ventā, tad ir jāņem kāds lētāks divrocīgais spinings ar testu 30 līdz 60 gramiem un tieši to, kurš ir domāts spiningošanai ar bezinerceni. Diemžēl, Salacā un Ventā gandrīz vienmēr ir diezgan netīrs ūdens un spiningot tur ar kādu sevišķi smalku spiningu, kurš maksā ap tūkstoti nav vērts. Vēl Salacā un Ventā ir ļoti daudz sakritušu koku un tāpēc ir daudz zacepu un lai būtu mazāk jārauj nost vizuļi tur ir pieņemts spiningot ar nejēdzīgi resnu pīto auklu, piemēram, ar diametru 0,25 mm vai pat resnāku. Kas tā ir par lašu copi, ja ir jāvelk novārdzinātais lasis uz pīto 0,25 mm auklu no duļķaina ūdens un vēl stāvot dubļos kaut kur pie Zirgakmens? Principā, tā ir nejēdzība un nekāda fīlinga. Pavisam cita lašu cope ir tai pašā Varzugā un citās Kolas pussalas dienvidu krasta lašu upēs, kur arī laši nav lieli, tādi ap 2 līdz 3 kg, retāk līdz 6 kg, nu var būt gadās kāds 8 vai pat 10 kg, bet tie ir svaigie, spēka pilnie laši. Ūdens šajās upēs ir kristāldzidrs, zacepu maz un tāpēc tur būtu jācopē ar smalkāku spiningu un tievāku auklu. Pilnīgi var iztikt ar kvalitatīvu 2,10 līdz 2,40 m garu vienroci un labu bezinerces spoli.

Šogad 2. maijā es atklāju spiningošanas sezonu vienā upē un kā, katru gadu līdakas un pat vēl neiznārstojušie asari lieliski ķērās uz Lucky John rotiņu, kurš ir ļoti līdzīgs MEPPS AGLIA LONG.

Līdakas tradicionāli ķer ar spiningu. Daudz vieglāk ir noķert līdaku uz dzīvo zivtiņu, bet tas nav tik sportiski.