Personīgi es copēju ar ABU Ambassadeur 6500 C multiplikātoru. Tas ir tīrākais lašu multiplikātors, jo uz to var uztīt tur pat ceturtdaļu kilometra monofōlās auklas ar diametru 0,42 mm vai tik pat daudz pītās ar diametru 0,35 mm. Par cik līdakas nekad netaisa 100 un 200 metrus garus rāvienus varētu ņemt mazāku multiplikātoru, piemēram, ABU Ambassadeur 5600 C.. Pēdējā laikā ASV un Kanādā spiningotāji vairāk dod priekšroku SHIMANO CALCUTTA multiplikātoram. Es ar tādu vienu reizi esmu bijis copēt, bet es neteiktu, ka tas ir labāks par Ambassadeur. Vēl veikalos var nopirkt daudz dažādu citu firmu multiplikātoru, kuriem ir dažādi konstruktīvi trūkumi, bet kuri ir daudz lētāki (Salmo, Balcer). Ja esi nolēmis mētāt džerku, tad noteikti var iztikt ar Salmo vai Balzer, jo to galvenais trūkums, kura dēļ tie ir samērā lēti, ir tas, ka ar tiem ir grūti iemest vieglus vizuļus. Cik zinu, tad visi džerki ir ļoti smagi, tad viss būs OK.

p.s. Vienīgais, visa tā džerkošana, manuprāt, ir pilnīga nejēdzība. Daudz sportiskāk ir noķert to pašu līdaku ar vieglo spiningu vai uz velci.

Ar mušiņmakšķernieku apmācību Latvijā nodarbojas licenzēti FFF instruktori Reinis Rutkis un Egīls Collenkopfs. Var būt ir vēl kāds, bet es pazīstu šos abus. Vēl, iespējams, ar to nodarbojas Rīgas mušiņmakšaķernieku klubs. Parasti, tie, kuri apmāca sākumā dod mest ar savu inventāru un vēlāk iesaka ko pirkt katram individuāli. Es domāju, ka kāts un spole iesācējam par 200 latiem ir stipri par daudz. Iesākumā vajadzētu iegādāties kaut ko pavisam lētu un tad, kad amats jau ir rokā pirkt kaut ko labāku. 6 līdz 7 AFTM kāts ar spoli Latvijā ir ne šis ne tas. Lašiem un līdakām, tas ir par vieglu, bet alatēm, forelēm un sapaliem pārāk smags. Labāk ņemt 5 - 6 AFTM. Par to, kā pareizi ir jāsien bacing, fly line, leader un tippet vienmēr ir uzzīmēts auklas lietošanas instrukcijā, kura ir atrodama katrā mušiņauklas iepakojumā.

Eholoti Latvijā ir vērts izmantot tikai atsevišķās vietās, piemēram, Daugavā pie Kokneses vai Usmas ezerā, bet pārējās vietās no tās ir ļoti maz praktiska labuma. Kas attiecas par to, kur noenkuroties un no kuras puses labāk mētāt vizuli, tad tas ir atkarīgs no vēja virziena un diennakts laika. Rītausmā lielie plēsēji būs uz sēres, bet gaismai svīstot turēsies tur pat netālu, dziļumā pie kantes.

Līdakas parasti ķer ar vienrocīgu spiningu, kura tests ir aptuveni līdz 30 gramiem un bezinerces spoli. Auklu parasti ņem vai nu pīto ap 0,18 mm vai monofīlo ar diametru 0,28 mm. Līdaka ir spilgti izteikts plēsējs un to var noķert uz jebkuru vizuli. Ja Tev nav lielas pieredzes, sākumā spiningo ar smagākiem vizuļiem, kurus tu vari pietiekoši tālu aizmest. Ja ezers ir sekls, tad copē ar peldošu vobleri, bet ja dziļāks, tad uz šūpiņu vai rotiņu. Dziļākās vietās uz gumijzivi ar džiga galvu.

Mums, Latvijā ir smilšaina vai mālaina augsne un tāpēc mutuļojošais ūdens bieži vien ir duļķains, tāpēc Latvijas upēs izmantoju spožus vizuļus, pat tādus ar spoguļpapīru. Ārpus Latvijas ir tādas upes, kuras tek kliņšainos apvidos un tādās upēs ūdens vienmēr ir kristāla tīrs, tāpēc tur tiek izmantoti tumšāki toņi,-kapars un misiņš.

Nav iespējams piedāvāt kaut ko konkrētu. Es par tādu naudu paskatītos, ko piedāvā firma Salmo, Daugavgrīvas ielā 31. Pilnīgi universālu spoli, visiem gadījumiem, lai varētu spiningot, makšķerēt un vēl izmantot gruntenei, nopirkt neizdosies, bet tādu ar kuru var makšķerēt un spiningot atrast var.

Zebrus ezers ir bagāts ar zivīm. Pirms kāda gada dāmu makšķernieku kluba Alata priekšsēdētāja Ināra Koha Zebrusa ezerā noķēra vairāk nekā 7 kg smagu zandartu. No vērā ņemamām, sportiskām zivīm ezerā var noķert lielas līdakas, brekšus un asarus. Līdakas ir jāmeklē gar kantēm, brekšus un zandartus pa dziļajām bedrēm, bet asari vislabāk ķeras pa pirmo ledu. Vispār Zebrus ezers tiek labi apsaimniekots un spiningot no laivas tur var no 1. maija.

Es redzēju, ka liela laša izbāzeni tirgoja Svangsta ciemata makšķernieku veikalā Moruma upes krastā Zviedrijā, bet neatceros cik tas maksāja. Rīgā pie dzezceļa stacijas, kādreiz bija veikals Zandarts un tajā piedāvāja izgatavot zandarta vai asara izbāzeni, bet arī neatceros cik tas pakalpojums maksāja. Vispār, Henrija Limuzīna grāmatā ir parādīts, kā soli pa solim jebkuras zivs izbāzeni var izgatavot paša spēkiem, bet es nedomāju, ka tas ir tik vienkārši, kā uzzīmēts. Var būt tādus izbāzeņus izgatavo dabas muzejā Rīgā? Piezvani uz muzeju un painteresējies.

Pirms kāda laika es uzrakstīju žurnālam COPES LIETAS rakstu par zandartu spiningošanu. Ja īsi tad zandartus pārsvarā ķer uz vobleriem un gumijzivīm gar pašu dibenu. Naktī samērā seklās vietās, bet dienā tikai pa dziļjām bedrēm.