To labāk zina Normunds Grabovskis, bet vispār ziemā zivis baro ar motiļiem un rīvmaizi.

Noteikti ņems. Esmu dzirdējis, kā viens entuziasts, tāds bagāts personāžs ar milzīgu mersi, līdaku ķērājs uz dzīvo, dzīvās zivtiņas pirka zooveikalā, pie kam viņš pirka ne jau kaut kādas karūsas, bet eksotiskās zivtiņas!!!

Kvalitatīvāks un dārgāks mušiņkāts pats par sevi neuzlabos metienu kvalitāti. Ir jāpatrenējas kopā ar kādu lietpratēju un jāapgūst tā saucamā dubultpievilkšana. Populāri ir Sage un G.Loomis mušiņkāti.

Botnijas jūras līcis ir klasiskie aukstie ziemeļu platumu ūdeņi. Pa īstam aktīvas līdakas tur ir tikai siltā un karstā laikā. Ne velti vasaras vidū (jūlijā) Ālandu salās kotedža ir jārezervē laicīgi. Vislabāk braukt uz Ālandiem ir jūlijā un augustā. Pavasaros un rudeņos uz turieni cilvēki brauc krietni mazāk, kotedžas stāv tukšas un to īpašnieki cieš zaudējumus, tāpēc viņi piedāvā tūristu firmām tūres ar ļoti lielām atlaidēm un tās tūristu firmas sacer pasaciņu par to, ka uz Ālandiem ir jādodas spiningot uzreiz kad izkūst ledus.Agrā pavasarī tur ir iespējams kaut ko lielu noķert, ja atradīsi, kādu līci, kurā būs nedaudz iesilis ūdens, bet vari arī uzrauties uz ļoti aukstu laiku, stipru vēju un lietu un rezultāts būs niecīgs.

Copējot ziemā parasti izmanto daudz tievākas aukliņas. Parastie copmaņi izmanto auklas ar diametru no 0,08 līdz 0,15 mm. Sportisti izmanto vēl smalkākas auklas 0,04 līdz 0,08 mm. Pilnīgi izvairīties no tā, ka zivs paņem ļoti asi un piecirtiena laikā pārplīst aukliņa, nav iespējams. Lielās zivis norauj mormiškas diezgan bieži. Lai tomēr būtu kaut kāda cerība dabūt ārā lielo breksi vai milzu asari ir jārīkojas sekojoši. Pirmkārt, ir jāizvēlas normāla ziemas makšķerīte. Pašlaik vispopulārākās ir, tā saucamās, balalaikas, krievu, lietuviešu vai mūsu pašu firmas Salmo ražojums. Pirms tīt virsū auklu, balalaikas spolītei, asītei un korpusa iekšējajai daļai ir ar smilšpapīru jānoņem visi iespējamie asumi un nelīdzenumi. Pēc tam uz asīti uzpilina pilīti sujmašīnu eļļas un tikai tad uz spolīti uztin auklu. Copējot, skrūvei, kura pietur spolīti ir jābūt brīvai, lai, ja gadījumā kas, aukla nepārplīstu, bet nedaudz iztītos no spolītes. Tādā veidā pat uz supper tievām auklām ir iespējams izvilkt ārā lielas zivis. Tā piemēram, divkārtējais pasaules čempions bļitkošanā Pēteris Lideris sacensībās Lietuvā uz aukliņu ar diametru 0,06 mm noķēra kilogramīgu asari!!!

Ziemā Latvijas ezeros ir pareizi jāizvēlas šķērsbļitkas izmērs. Parasti ir tā, jo dziļāks, jo lielāka šķērsbļitka ir jāizvēlas. Seklā ezerā (Babīte, Engure, Lobe) uz apmēram 2 cm garu šķērsbļitku ķersies gandrīz tikai asarīši, pie kam pat nelieli. Seklajos ezeros man vislabāk ir veicies uz apmēram 5 cm garo šķērsbļitku. Uz to copes ir retāk nekā uz pašu mazāko, bet ņem zolīdāki asari un bieži trāpās līdakas. Seklajos ezeros var mēģināt arī lielākas šķērsbļitkas, jo var trāpīt kādu lielāku asaru vai līdaku. Dziļajos ezeros Latvijā cope uz šķērsbļitku nav populāra, jo, lai veiksmīgi copētu ar šķērsbļitku ir jācopē uz diezgan plāna ledus, jo jāapcopē liels āliņģu skaits, bet par cik uz lielajiem un dziļajiem ezeriem Latvijā ir pieņemts bļitkot tad, kad ledus jau ir pilnīgi drošs, to reāli izpildīt ir pagrūti, jo ledus urbšanai ir jāpatērē daudz vairāk spēka. Ar ūdām es nemakšķerēju un neko ieteikt nevaru.

Noteikumi katrā valstī ir dažādi. Piemēram, Kolas pussalā, ja gribi lasi atlaist ir jānopērk speciāla licence, kura dod tiesības noķerto lasi atlaist POIMAL - OTPUSTIL, bet ja Tu esi nopircis licenci, kura dod iespēju noķert un paturēt vienu lasi POIMAL - IZJAL, tad atlaist nedrīkst nekādā gadījumā. Ja ar licenci POIMAL - IZJAL noķerto lasi atlaidīsi būs ļoti lielas nepatikšanas, jo inspektori tam pievērš lielu uzmanību. Skandināvijā, daudzās upēs ar licenci kura dod iespēju lasi paturēt drīkst noķerto zivi atlaist, bet atsevišķās upēs, kuras ir ļoti populāras kārtība ir savādāka. Tur vienās zonās drīkst ķert un laist vaļā, bet tikai uz mušiņu, citās drīkst spiningot. Latvijā oficiāli Salacā bija viena zona, kur it kā obligāti bija noķertās zivis jāatlaiž, bet pārējajās zonās, kur oficiāli drīkst lasi paturēt, nav aizlieguma noķerto zivi atlaist, kā Kolas pussalā. Latvijā lasi un jūras foreli ir iepējams noķert ne tikai tajās vietās un laikos, kur ir organizēta licenzētā lašveidīgo cope, bet daudzās citās upēs. Visur tur lašus un jūras foreles, ja šīs zivis izdodas noķert ir jāatlaiž.

Eholote reāli var noderēt tikai lielos, dziļos un neizzinātos ūdens plašumos, bet lielākajā daļā upju un ezeru tā ir pilnīgi lieka. Es eholotes nelietoju un par konkrētiem to modeļiem zinu ļoti maz. Pašas labākās eholotes ir tās, kuras tiek stacionāri uzstādītas uz lielajām motorlaivām vai kuģiem.

MEPPS COMET līdakām izmanto reti, vai gandrīz neizmanto. Tas ir ļoti labs lēnā straumē, bet ja straume ir ātrāka, tad labāk izmantot MEPPS AGLIA LONG ar vēl šaurāku lapiņu. Mūsu upēs ir krietni lielāka plēsīgo zivju daudzveidība, tāpēc MEPPS COMET un MEPPS AGLIA LONG nevar nosaukt par līdaku vizuļiem, kā MEPPS AGLIA. Līdakas uz tiem noķert var, bet upēs spiningotāji cer uz forelēm, lašiem, alatām, sapaliem, meženēm un citām plēsīgām zivīm.