Latvijā uz poperi esmu ķēris tikai līdakas. Poperi ir dažādi un to vilkšanas tehnika atšķiras. Viļņos efektīvāki ir poperi ar propeleriem.

Es pa naktīm līdakas nespiningoju. Rapala vizuļu cenas var redzēt jebkurā makšķernieku veikalā. Varat izvēlēties jebkura garuma un svara. Tas ir atkarīgs no spininga testa un spiningošanas iemaņām.

Latvijas foreļupēm es izmantoju vairākus spiningus. Vismazākajos strautos es spiningoju ar ļoti mīkstu stikla šķiedras 1,60 m garu spiningu ar testu līdz 7 gramiem. Lielākās upēs grafīta 1,90 m garu spiningu ar testu līdz 15 gr. Īsais un mīkstais kāts ir ļoti labs zemiem metieniem zem krūmiem no labās un no kreisās puses, kā arī svārsta metieniem un ir ne pārāk labs metieniem pāri galvai. Lielākās upītēs ir lielākas iespējas mest pāri galvai un tāpēc der cietāks grafīta kāts ar testu līdz 15 gramiem. Zinu, ka ir foreļu spiningotāji, kuri Latvijā izmanto arī ļoti garus kātus, piemēram, I.Dzilna, kurš, starp citu ir piedalījies pasaules čempionātos foreļu spiningošanā. I.Dzilna uzskata, ka izmantojot garu spiningu var vieglāk nemanītam pielavīties pie upes. Es tam pilnīgi piekrītu. Tiešām izmantojot garu kātu pielavīties nemanot var vieglāk, toties ar garu kātu būs grūtāk precīzi iemest un sarežgītāk izvilkt ārā lielo foreli.

Visvairāk līdaku vasarā un rudeņos ir noķerts uz to Rapala Jointed, kuram ir melna muguriņa un balts vēderiņš. Ja diena ir apmākusies un ūdens tumšāks līdakas ir ķertas arī uz dzelteno, zilo, zaļa mugura un dzeltens vēders, kā arī uz balto ar sarkano galvu. Man ir daudz, dažādu poperu, ne tikai Rapala, bet es visu laiku copēju tikai uz vienu,- Rapala spilgti dzelteno, jo uz to man veicas. Ja iesi spiningot tieši zandartus. Piemēram, ja ir zināms, ka no jūras ezerā ir sanākuši zandarti un visi tos ķer, tad labāk ir izmantot pašus spilgtākos voblerus,- spilgti dzelteno un zaļo ar dzelteno, bet ja vienkārši spiningo līdakas tas pats zandarts vart pieķerties uz standarta melno muguriņu. Copējot līdakas uz melno muguriņu diezgan bieži pieķeras arī asari. Speciāli ķert asarus ar Rapala Jointed nav vērts. Ja ezeru nepazīsti galīgi sāc to apmētāt gar krastiem, gar niedrām, gar ūdenszālēm, tur kur ir redzams, ka mazās zivtiņas trenkā līdakas vai asari.

Kamēr vēl neesi apguvis metienu tehniku visdrošākais ir spiningot uz peldošu vobleri vai, ja ezers ir ļoti sekls, tad pat uz poperi. Parasti iesācējam visgrūtāk ir nevis kaut kā iemest vizuli, bet precīzi uzsākt to vilkt. Līdakām patīk medīt seklos līčos un ja iesācējs mēģina mētāt ar pasmagu grimstošo vizuli tad viņam visu laiku iznāk ravēt ūdenszāles. Peldošais vobleris sāk grimt tikai tad, kad to sāk vilkt un tā grimšanas dziļums ir atkarīgs no ātruma ar kuru tas tiek vilkts, tādēļ pat iesācējs ar to var spiningot samērā seklos ezeros, piemēram, Babītē, Kaņierī jeb Engurē. Vēl vari izmēģināt tā saucamās ņezacepļaikas. Ir tādi vizuļi, kuriem parasti ir tikai viens vienžubura āķis, kuru piesedz stieple, kura neļauj tam ieķerties ūdenszālēs. Ar to var mētāt drošāk. Copes būs daudz, tikai diezgan daudz līdakas atspruks, jo galu galā vienžubura āķis nav trīsžuburs.

Tas somu mezgls ir īpašs. To savelkot, rodas maza cilpiņa un viņi uzskata, ka pateicoties tieši šai cilpiņai vobleris labāk strādā. Tāpēc viņi uz iepakojumiem zīmē to mezglu. Galu galā Rapala vizuļus izmanto ne tikai mūsu aszobaino līdaku ķeršanai, bet tos lieto makšķernieki visā pasaulē un uz tiem ķer visādus asarus un tamlīdzīgas zivis, kuras to nokost nemaz nevar. Protams, ka, spiningojot līdakas, es izmantoju metāla pavadiņas ar metāla skaviņu un šī skaviņa tieši arī pilda tās mazās cilpiņas funkcijas. Citu firmu vobleriem, piemēram, ir vēl papildus gredzentiņš aiz kura var siet auklu ar jebkuru mezglu.

Pašām labākajām un ekskluzīvākajām mūsdienu spolēm frikcijas bremze ir priekšā. Tā regulējas ļoti precīzi un ar to parasti nav nekādu problēmu. Ir tikai viens liels mīnuss. Tās spoles ir diezgan dārgas. SHIMANO TVIN POWER maksā ap 230 latu, bet SHIMANO STELLA vismaz divas reizes vairāk. Ja ir jāizvēlas kāda vienkāršāka spole es dotu priekšroku tai, kurai frikcijas bremze regulējas aizmugurē, jo to tiešām var paregulēt pat tad, kad ir pieķērusies lielā zivs. Agrāk es spiningoju tikai ar tām bezinerces spolēm, kurām frikcijas bremze regulējas aizmugurē. Ar SHIMANO STELLA es spiningoju tikai pāris sezonas.

Labi, šovakar atsūtīšu visas viņu koordinātesuz e-mail.

Sākumā nepērc pilnīgi neko ,bet, tagad ziemā, sazinies ar Fly Fishing Federation instruktoriem Reini Rutki un Egīlu Collenkopfu un aizej pie viņiem uz nodarbībām zālē. Sākumā viņi iedos savu inventāru izmēģināt metienus un ieteiks, kas ir jāpērk konkrēti. Sazināties ar Reini un Egīlu ir iespējams interneta lapā www.fishing.lv

Makšķerēšanas tūrisms ir ļoti populārs pasaulē, bet ,diemžēl, pagaidām Latvija praktiski neko nespēj piedāvāt interesentiem. Arī perspektīvas to attīstīt ir visai niecīgas. Neiedomājami grūti mums būtu konkurēt ar Ālandu arhipelāgu, Kolas pussalu, Peipusa ezeru, Volgu, Sibīrijas un Mongolijas upēm utt. Manuprāt, viens no iemesliem, kāpēc Latvijas makšķernieki gūst atzīstamus panākumus starptautiskās sacensībās ir tas, ka ņoķert lielu zivi mūsu ūdeņos nav nemaz tik viegli. Mēs ārzemju tūristiem, var būt, varam piedāvāt makšķerēt vimbas Bauskā un Kuldīgā un spiningot līdakas Engures un Liepājas ezeros? Ar gida pakalpojumu sniegšanu varētu nodarboties abi mūsu profesionālie un starptautiski licenzētie FFF instruktori Reinis Rutkis un Egīls Collenkopfs? Var būt kaut ko varētu piedāvāt LMA un Egons Simsons? Populārākie ezeri, kuros spiningotāji ķer līdakas ir Babītes, Kaņiera, Engures, Liepājas, Burtnieku un Lobes ezeri. Ar zandartiem nav tik vienkārši. Tie ir sastopami Usmas, Burtnieku, Baltezerā un citos ezeros, bet to patiesībā nav tik daudz un tos noķert ar garantiju ir ļoti sarežģīti. Sams vispār ir tāda zivs, kura labi jūtas siltajos ūdeņos, bet mūsu ūdeņi ir pārāk auksti, lai sami labi vairotos un ātri augtu. Laikam, tālāk uz ziemeļiem no Daugavas sami nedzīvo vispār.