Ja atteka ir dziļa var izmēģināt kādu šūpiņu vai gumijzivi. Es reti tos izmantoju. Manā vizuļu kolekcijā ir diezgan daudz KUSSAMO šūpiņu un uz dažiem no tiem esmu noķēris kārtīgas līdakas. Klasisks līdaku šūpiņš ir KUSSAMO PROFESSOR ar sarkanu stikla actiņu. Vispār var spiningot ar jebkuru šūpiņu. Galvenais tam ir jābūt no plāna metāla. Tad tas lēni grims un to varēs lēnāk novilkt. Var izmantot jebkuras firmas gumijzivi. Man vairāk patīk amerikāņu Man`s gumijzivis, jo tās ir spilgtākas. Spiningojot ar gumijzivi nevajag pārcensties ar svariņu. Tipiska iesācēja kļūda ir pārāk smaga svina galva. Lielāku smagumu var aizmest tālāk, bet tas arī ļoti ātri grims. Labāk spiningot ar vieglāku sviniņu, jo tad gumijzivs grims dabīgāk un lielās līdakas cope var sekot arī kamēr gumijzivs grimst.

Araišu ezerā spiningot ir vērts. Tur ir gan līdakas, gan asari.

Tajā ezerā es spiningotu gar krastu. Acīm redzot gar pašu krastu ir niedras un pie pašām niedrām ir jābūt lēpēm un citām ūdenszālēm. Tagad var apbraukt apkārt tam ezeriņam ar vieglo spiningu un mētāt gar ūdenszālēm. Vēlāk, kad ūdenszāles lēni ies bojā un paliks tikai niedras gar krastu var sākt velcēt. Ja ezera vidū nav saliņas, sēkļi, dziļumi un kantes, tad velcējot ir jāturas gar krastu. Pavasarī meklē vietas, kur sāk augt ūdenszāles un tās vietas, kur dienas laikā ātrāk uzsilst ūdens. Var gadīties, ka to gareno ezeriņu ieskauj meži un saule dienas vidū apspīdēs tikai kādu konkrētu vietu un tas būs pietiekami, lai tur koncentrētos mazās zivtiņas un kur ir mazās tur pat kaut kur blakus ir jāslēpjas arī lielajām līdakām.

Ļoti labs jautājums. Tas tiešām ir ļoti aktuāli. Patiesībā visi rotiņi, kurus pārdod veikalos ir domāti iesācējiem, lai tie vispār varētu tos tā tālāk iemest. Pieredzējušākie līdaku spiningotāji Latvijas seklajos ezeros izmanto daudz vieglākus rotiņus, vai arī rotiņus kuriem mākslīgi ir samazināts blīvums. To var izdarīt tā: ir jāņem nerūsējošā drāts ar diametru 0,8 mm un dažas klellītes, tad originālais MEPPS AGLIA vai kāds cits līdaku rotiņš ir pilnibā jāizjauc un no jaunās drāts vispirms izveido mazu riņķīti, tad uz drāti uzver dažas klellītes, tad mazo bronzas bumbiņu un tad lapiņu, pēc tam saliec gala gredzentiņu, pēc tam ņem mazo gredzentinu un ar tā palīdzību piestiprina trīsžuburu āķi uz kura pirms tam ir uzmontēts vai nu kāds spilgts tvisteris vai vilnas kušķis. Ar tādu rotiņu būs grūtāk mētāt. Diez vai uzreiz izdosies sevišķi tāli metieni, bet par to to varēs novilkt daudz lēnāk un būs pavisam citi rezultāti.

Neaizmirsti, ka minimālais izmērs līdakām ir 50 cm. Tad jau Tev ir maz cerību tikt pie ieskaites līdakas. Lielāku līdaku vairāk cerību būs noķert ja metīsi precīzāk un vilksi vizuli lēnāk.

Divu lapiņu rotiņš ar voblerīti varētu ļoti noderēt jūrā pie Ālandu arhipelāga salām. Diez vai ir jēga tādu mētāt Gaujā. Gaujā akmeņi ir tikai dažās vietās. Gaujā galvenokārt ir smilšaina grunts un daudz siekstu un vizuļi aizķeras aiz siekstām, tāpēc ir jācenšas spiningot ar lētākiem rotiņiem. Vispār, pavasarī dažās upēs ir tādi copes apstākļi, ka spiningotājiem, gribi vai negribi, nākas zaudēt vizuļus, tāpēc ir jācenšas copēt ar lētākiem rotiņiem, piemēram mūsu pašu Lucky John. Domāju, ka nav vērts pirkt kaut kādus vizuļus tikai to ekstravagantā izskata dēļ. Komiski ir tas, ka dažos mūsu makšķernieku veikalos tiek tirgoti vizuļi, kuri ir domāti dažādām zivīm, kuras mīt Nīlā, Amazonē un eksotisku salu tuvumā Indijas okeānā. Kāpēc tos vizuļus pirkt, ja Tu copē Gaujā?

Pamēģini šoruden uz velci. Uztin garu, ap 150 metriem, pīto aukllu, piesien garu trosīti, vismaz 30 cm, bet var pat garāku un galā labu peldošo voleri. No laivas ar pīto auklu to diez vai norausi, tāpēc neskopojies, nopērc labu vobleri. Ir jāņem tāds vobleris, kurš ir domāts aptuveni tam dziļumam, kur Tu taisies velcēt. Ja vobleris nav pieskāries gultnei airē ātrāk. Pēc tam, kad tas ir skāpējies gar gultni airē lēnāk. Ja pēc tam, kad vobleris ir noskrāpējis grunti tas sāk dīvaini kustēties un to redz pēc spininga spices atlaid airus, atver spoli un pēc kādām piecām sekundēm asi piecērt. Ja tā izdarīsi, tad vobleris uz kura ir uzķērusies kāda ūdenszāle uzpeldēs un piecirtiena brīdī āķi atbrīvosies no ūdenszālēm un var turpināt velcēt.

Straumē rotiņus ar divām lapiņām neesmu lietojis. Parasti straumē taču izmanto rotiņus ar vienu šauru lapiņu, piemēram MEPPS AGLIA LONG ir domāts straumei, bet MEPPS AGLIA stāvošam ūdenim. Patiesībā, rotiņi ar divām lapiņām tiek izmantoti vispār diezgan reti. Pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados tos izgatavoja no 5 latu monētām un uz tiem ķēra līdakas Babītes ezerā. Tolaik, tie skaitījās ļoti rezultatīvi vizuļi. Manā vizuļu kastē tagad ir tikai divi tādi rotiņi, abi KUSSAMO, un es ar tiem esmu spiningojis Ālandos, jo man tos ieteica izmēģināt zinātāji. It kā dažās reizēs līdakas tos grāba aktīvāk, bet tas nav simtprocentīgi. Tur pat Ālandos uz citiem vizuļiem bija daudz labāki rezultāti.

Ir izplatīts uzskats, ka ir jāvelcē gar ūdenstilpnes dibenu. Es tā neuzskatu un diezgan bieži ar labiem panākumiem velcēju arī pa pusūdeni. Tā dara arī daži citi makšķernieki. Šovasar, Egons Simsons savā mazajā Baltezerā velcēja ar vobleri, kurš ienirst tikai 4 metrus zem ūdens, lai gan mazajā Baltezerā ir gan 5, gan 6, gan 8 metrus dziļas bedres. Es velcēju tikai ar peldošajiem vobleriem un, kā zināms, katrs no tiem spēj sasniegt zināmu dziļumu 3, 4 ,5 vai 6 metrus. Parasti, aptuveni ir zināms vidējais dziļums tajā vietā, kur velcē. Piemēram, 5 metri. Tad ņemam vobleri, kurš ir domāts tieši šim dziļumam un sākam velcēt. Pēc kāta spices ir redzams kā vobleris spēlē un ja viņš vēl nav pieskāries dibenam airēju nedaudz ātrāk, bet kad tas ir skrāpējies gar grunti airējam lēnāk, lai tas peld augstāk.