Pavasarī un rudenī, kad vēl nav saaugušas ūdenszāles visi spiningotāji velk aptuveni vienādus lomus. Vienam veicas vairāk, otram mazāk. Kad ūdenszāles vasaras vidū saaug pa īstam, tad velk vienīgi tie kuri ļoti labi prot apieties ar spiningu. Ir tāds sporta veids,- kastings un, lai tiktu pie lielām līdakām vasaras vidū tādos ezeros ka Liepājas ezers, Papes ezers, Engure uc. seklie piejūras ezeri ir jāprot iegūt ap 80 punktiem tādos vingrinājumos, kā Ārenbergs un Skišs, vai arī ir jābūt ļoti lielai pieredzei praktiskajā spiningošanā. Bez metiena precizitātes ir pareizi jānogulda vizulis ūdenī. To panāk, ja spole tiek aizvērta ātrāk nekā vizulis iekrīt ūdenī, kā rezultātā aukla gaisā iztaisnojas un rotiņš kad iekrīt ūdenī uzreiz sāk rotēt un mazāk ķeras aiz zālēm. Šovasar liepājnieki man stāstīja, ka pašā karstākajā laikā lielās līdakas Liepājas ezerā ķērās pilnīgā tumsā, pēc saules rieta, vai pirms saullēkta.

Lamanša jūras šaurumam man ir gadījies tikai lidot pāri ar lidmašīnu un izbraukt to cauri tunelim ar ātrvilcienu. Tādēļ neko konkrētu ieteikt nevaru. Pats esmu copējis tikai Orezundā. Orezunds ir ļoti līdzīgs Lamanšam. Principā tas ir tieši tāds pats jūras šaurums tikai starp Zviedriju un Dāniju. Pirmais, kas ir jāzina par šiem šaurumiem ir tas, ka no vienas puses tā ir jūra, bet no otras tur ir jūtama ļoti stipra paisuma un bēguma ietekme, kā arī vēja ietekme un tāpēc Orezundā vienmēr ir straume vai nu uz Ziemeļjūru vai uz Baltijas jūru. Noteikti mainīga straume ir arī Lamanšā. Ja jūras šaurumā ir straume, tad zivis tajā uzvedas, kā upē un tas ir jāņem vērā. Orezundā, atkarībā no straumes zviedru makšķernieki spēj precīzi noteikt vai zivis jūrā ķersies vai nē un vai ir vispār vērts braukt iekšā vai nē. Zivis ķersies vai nē viņi ir spējīgi noteikt pat kilometra attālumā no jūras. Liela tāda, ka no Ziemeļjūras ietekošais ūdens ir vienā, bet no Baltijas jūras citā krāsā. Uz galvošanu, Lamanšā arī ir tādi knifi. Tas vispār ir raksturīgi pat Latvijai. Tā Mersraga ostā, kad tur vēl bija atļauts makšķerēt, lielie ālanti ķērās tikai tad, kad vēju ietekmē ūdens caur Irbes šurumu plūda iekšā Rīgas jūras līcī, bet otrādi, kad pūta austrumu vēji , neķērās nekad un pat iemanījās nekustēties un neiepīties tīklos. Tāpēc Latvijā zvejnieki un arī makšķernieki teica,- rīta vējš, bada vējš. Vēl, kas pārsteidza Orezundā un noteikti tas pats ir arī Lamanšā tad tā ir lielā zivju bagātība. Pa visu Orezundu braukā zvejnieku kuģīši un zvejo ar tīkliem. Lomi ir ļoti bagāti un tajos ir ļoti dažādas zivis ļoti plašā "sortimentā". Noteikti tas dogfish Lamanšā nav vienīgais ievērības cienīgais zivs. Ja man būtu uz turieni jābrauc es noteikti ņemtu lādzi savu lašu spiningu var multiplikātora spoli, ar kuru es esmu copējis Nogvēģijā un Orezundā. Vispār norvēģi, zviedri un dāņi no kuģīšiem copē ar gandrīz tādiem pašiem spiningiem, tikai īsākiem un nedaudz lielākiem multiplikātoriem.

Daugavas lejtecē, t.i Rīgas HES ūdenskrātuvē lejpus Ķeguma esmu noķēris meženi tikai no laivas. To, kā viņas medī lielajos Daugavas plašumos esmu piedzīvojis, bet man arī noķert meženi tur no krasta nav izdevies. Lieta tāda, ka jo tālāks metiens ir jāizpilda, jo tas ir neprecīzāks. Ja ir jāmet ļoti tālu, tad bieži iznēk tā, ka Tu esi iemetis vienā vietā apmēram 50 metrus tālu, velc vizuli un te pēkšņi viņa sit pavisam citur un Tev tagad vajag patērēt laiku, lai izvilktu vizuli un pēc tam jāmet citur. Trāpīt meženes kaut kur Rīgas, Ķeguma vai Pļaviņu ūdenskrātuvēs tā pat no krasta ir ļoti grūti, bet ja trāpīsi tā noteikti būs liela zivs. Var būt pat Latvijas rekorda cienīgs eksemplārs. Man vislabāk meženes ķērās Daugavas augštecē starp Jēkabpili, Līvāniem un Jersiku un vēl augstāk, ap Krāslavu un visrezultatīvākie bija ABU rotiņi un amerikāņu Shuster rotiņš, jo tie ir pasmagi un tos var tālāk aizmest.

Valguma ezerā esmu bijis un zinu kas tur notiek, bet copēt tur nesanāca. Valguma ezers ir dziļš un tādos ezeros parasti makšķerē plaužus. Ja tur grib spiningot, tad tikai gar pašu krastu. Vēlā rudenī var velcēt ar lielu vobleri, kurš grimst aptuveni uz 6 metriem un arī gar pašu krastu. Ja zini, kur Valguma ezerā mīt asari, tad tos vislabāk ķert ar mazu rotiņu, piemēram MEPPS AGLIA LONG, MEPPS COMET vai MEPPS AGLIA Nr.1 vai Nr.2, retāk Nr.3 vai līdzīgu rotiņu. Kādreiz asari labi ķeras uz mazo BLUE FOX ar voblerīti un MEPPS COMET ar gumijas zivtiņas initāciju vai arī mazītiņu gumijzivtiņu.

Pašam man ne reizi nav gadījies saplēst elpojošās bikses, tāpēc pajautāju čaļiem, kuriem tā ir gadījies un viņi man izstāstīja, ka salīmēt tās bikses var diezgan vienkārši. Ir jānopērk līme AQUASHORE. To var nopirkt tai pat firmas Salmo veikalā Daugavgrīvas ielā 31. Pati līmēšana ir diezgan vienkārša: sākumā noziež ar līmi un uzlīmē ielāpu uz saplēstās vietas no iekšpuses un tad no iekšpuses pietur līmējuma vietu ar roku un uzlīmē ielāpu no ārpuses. Šo procedūru it kā var izpildīt upes krastā. Apmēram pēc 20 min. var atkal brist pa ūdeni. Visa tā ielāpa uzlikšana atšķirībā no neoprēna biksēm tiek veikta bez adatas un diegiem. Protams, ka var rakstīt arī draugos. Tam tas portāls ir domāts.

Pērc spoli pēc savām finansiālajām iespējām. Uz šodienu viskvalitatīvākā bezinerces spole ir SHIMANO TVIN POVER, kura Latvijā maksā ap 200 ls. Vēl labākas spoles ir SHIMANO STELLA, bet tās maksā jau ap 500 latiem un tā nav divas reizes labāka par SHIMANO TVIN POVER un tāpēc to, manuprāt, nav vērts pirkt. Ja 200 lati ir par dārgu un spiningot ir iecerēts tikai Latvijā un galvenokārt tikai līdakas tad var iztikt vispēr ar vienu gultni un daudz lētāku spoli. Tās ir ļoti lielā izvēlē. Iesaku iegriezties Salmo firmas veikalā Rīgā, Daugavgrīvas ielā 31un pakonsultēties ar pārdevējiem.

Man ar to ir ļoti negatīva pieredze. Nu pat Kaķīša karpu maratonā pielietoju traut oil granulas, kuras man iesmērēja veikalā Karpu nams Rīgā, bet lielo karpu vietā pie manām gruntenēm sanāca nevis lielās karpas, bet sīkie sameļi un es dabūju visu rītu noķēpāties ar kilogramīgiem sameļiem un tā arī nenoķēru ne vienu ieskaites karpu. Karpu speciālisti man stāstīja, ka pielietojot dažus atraktorus var izprovocēt lielo samu nevis karpu. Tas pats Ilja Aizekovičs no veikala Karpu nams Spānijā uz boili noķēra milzīgu samu. Tas nozīmē, ka tādas vielas, kuras pievilina plēsīgās zivis eksistē, tikai spiningojot es tās neesmu lietojis, jo man vairāk patīk plēsīgās zivis aktīvi meklēt.

Sapaliem un meženēm Lielupes augšējā posmā, arī Lielupes satekupēs līdz Lietuvas robežai, noderēru spinings ar testu līdz 30 gramiem, bezinercene, monofīlā aukla ar diametru 0,22 līdz 0,28 mm un rotējošie vizuļi, piemēram MEPPS AGLIA LONG Nr.2 ar baltu lapiņu, bet ja to nevar pietiekoši tālu aizmest tad jebkurus citus ar labāku aerodinamiku. Lielās meženes Lielupē mīt krietni zemāk par Mežotni un līdz pašai jūrai, pie kam tās ir sastopamas diezgan reti, tāpēc speciāli tās braukt ķert nebūtu pareizi. Lielās meženes Lielupē var sākt medīt, ja spiningojot, piemēram līdakas, kaut kur ieraugi tām raksturīgo plunkšķi. Tad atliek tikai parastam līdaku spiningam uzsiet pasmagu rotiņu, vai coastmaster tipa šūpiņu un mēgināt aizsniegt līdz meženes medību laukam.

Tādam kātam ar multiplikātoru tiešām nemaz tik vienkārši atrast pielietojumu. Es multiplikātoram parasti izmantoju krietni garāku, t.i. 2,70 m garu kātu un tests tam ir līdz 60 gr, t.i. 3 klase. Neskaidrs vēl ir kuru tieši modeli Tev uzdāvināja. Pats labākais mūsu apstākļiem būtu Ambassadeur 6500C. Ja ir mazāks, piemēram, 6000, 5600 vai 5000 tad tas arī ir ne šis ne tas. Multiplikātora galvenās priekšrocības ir tās, ka ar tā palīdzību var labi mest ar resnu auklu ne pārāk smagus vizuļus. Piemēram, es ar savu komplektu,- kātu 2,70m un multiplikātoru 6500c uz kura ir uztīta 0,42 mm monofīlā aukla, ja vajag, varu spiningot ar rotējošo vizuli BLUE FOX Nr.4. Smagākus vizuļus aizmest vispār nav nekādu problēmu, bet ja pieķeras kaut kas liels to ir daudz vieglāk nokausēt nekā ar bezinerceni. Es savu komplektu lietoju sekojoši: kā spiningu spiningojot lielos lašus tai pašā Zviedrijā un visi zviedru spiningotāji ķer uz tieši tādu pašu modeli, kā grunteni ķerot vimbas Ventā, kā karpu makšķeri, rudenī velcējot lielās līdakas un copei jūrā, piem. Norvēgijas fjordos ar vieglajiem pilkeriem.