Vislabāk ir copērt uz rotiņu. Tu izdarīji pilnīgi pareizi. Tādos nelielos purva ezeriņos var trāpīt gan lielas līdakas, gan kuprainus asarus. Bieži gadās, ka tāds purva ezeriņš patiesībā nav simtprocentīgi noslēgts. Netālu no mūsu lauku mājām arī bija viens pārpurvojies mazs ezeriņš un es tajā vilku gan lielas līdakas, gan asarus. Tikai ne katru gadu. Vienu vasaru zivju bija ļoti daudz, bet citu gadu gandrīz nebija nekā. Lieta tāda, ka agrā pavasarī, kad sāka kust sniegs ezeriņā cēlās ūdens līmenis un pa grāvi tas tecēja uz strautu, kurš savukārt tecēja līdz vienai Daugavas pietekai un iznāca, ka tieši pirms pavasara nārsta purva ezeriņš bija savienots ar Daugavu un visas zivis nāca pret straumi uz augšu nārstot un tad, kā kuru gadu,- vienā gadā ezerā sanāca daudz līdaku, ūdens nokritās un viņas visas palika ezeriņā, bet citu gadu ūdens līmenis bija pārāk zems un viņas vispār netika līdz tam ezeriņam. Vārdu sakot, ja šogad neveicās (bija taču silta ziema bez sniega), pamēģini tur pacopēt nākošajā pavasarī un vasarā.
Pievieno savu komentāru