Valdis Holbergs

Valdis Holbergs

Universāls makšķernieks ar milzīgu pieredzi. Makšķernieku biedrībā Daugava Valdis iestājās 1965. gadā. Viņš bija viens no kastinga pionieriem Latvijā. No 1975. gada sporta meistara kandidāts un no 1976. gada sporta meistars kastingā un līdz ar to viņš filigrāni pārvalda gan spiningu, gan mušiņmakšķeri. No pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem viņš ir spiningojis līdakas un asarus Babītes, Engures, Dzirnu un citos ezeros, kā arī taimiņus, foreles, alatas, lašus, sapalus, meža vimbas, samus un zandartus Latvijas upēs. Latvijā viņš ir izstaigājis vairāk nekā 170 foreļupes un strautus. Sākot ar 1975. gadu viņš copē zivis ar mušiņmakšķeri. Ārpus Latvijas robežām viņš ir makšķerējis Kolas pussalā, Sibīrijā un citur plašajā Krievzemē, kā arī Norvēģijā, Somijā, Zviedrijā, Igaunijā, Lietuvā.

Jautā PIVCIKS

Sveiks! Esmu kaislīgs foreļ makškernieks, bet kā nav sanācis man noķert lielāku par 50 cm tā nav, tāpēc esmu nolēmis doties laimi meklēt Norvēģijā, lasu visur un visu ko varu izlsīt par turienes upēm un iespējām, bet tā riktīgi jēgā netieku, var būt tu varētu kautko ieteikt?

Tādās vietās kā Kolas pussala Krievijā un Normark province Norvēgijā parasti visi latviešu forelisti momentāli pārtop par lašeniekiem. No forelista par lielu lašu specu pārkvalificēties var ļoti ātri jo lasis principā ir tā pati forele, tikai krietni lielāks. Gandrīz visi mūsu lašenieki ir bijuši un ir arī forelisti. Kas attiecas par to, ka it kā Norvēgijas ziemeļos vai Kolas pussalas ziemeļu daļā strautos un ezeros mīt milzīgas foreles neatbilst patiesībai. Tur to foreļu tiešām ir ļoti daudz, tikai tās pārsvarā ir 0,4 līdz 0,6 kg svarā un lielākas gadās ļoti reti. Parasti ziemeļos mūsu copmaņi sākumā kādas trīs vai četras diennaktis iet uz lašiem, bet par cik tā ir ārprātīgākā fiziskā slodze, tad atpūtai aiziet pamakšķerēt foreles kādā no tuvākajiem strautiem vai ezeriņiem. Krietni lielākas foreles tādas no 1 līdz 5 kg un pat lielākas mīt tālāk uz dienvidiem. Tās ir sastopamas atsevišķās, ļoti grūti sasniedzamās upēs un ezeros Kolas pussalas vidienē. Uz turieni braucienus organizē Freds Elves no Londonas, bet tas ir ļoti dārgi, maksā virs 10 tūkstošiem latu un viņa klienti parasti ir no Anglijas un ASV. Vēl tālāk uz dienvidiem lielajām forelēm ir labvēlīgāki dzives apstākļi un to tur ir diezgan daudz, bet tur ir arī vairāk makšķernieku un tāpēc tās nemaz nav tik vienkārši noķert. Ja Tev ir mērķis noķert tieši lielu foreli tad vislielākās cerības uz to, manuprāt, varētu būt Norvēgijā, Zviedrijā, Somijā vai Karēlijā ap polāro loku un uz dienvidiem no polārā loka. Par foreļu copi Norvēgijā man nav informācijas. Paši norvēģi dod priekšroku lašu copei upēs vai copei jūrā, bet par foreļu copi kalnos tur vairāk interesējas vācu tūristi. Ļoti interesanta vieta ir ap 800 km no Stokholmas uz ziemeļiem Zviedrijā, kur pirms kādiem pieciem gadiem notika PČ mušiņmakšķerēšanā. Informāciju par copi tajā rajonā var atrast www.fishing.lv Somijas vidienē, ja paveicas, arī ir iespējams noķert lielu foreli gandrīz jebkurā upē. Rīgā braucienus uz somu foreļupēm organizē viena tūrisma firma, kura atrodas Latviešu biedrības namā Merķeļa ielā. Pati labākā vieta, kur labs makšķernieks, gandrīz ar garantiju noķers divus līdz trīs kg smagu foreli atrodas Krievijā pie pašas Somijas robežas un uz turieni braucienus organizē viena mana drauga firma no S.Pēterburgas. Uz turieni brauc daudzi makšķernieki arī no Latvijas, jo uz turieni no Rīgas var ļoti viegli nokļūt (Rīga-Tallina-Helsinki-Somijas-Krievijas robeža), Krievijā tā vieta atrodas pierobežā un tāpēc vietējie tur vispār nevar nokļūt, tur ir labi dzīves apstākļi un viss pasākums nav pārāk dārgs, tikai tūres ir jāpasūta iepriekš, jo parasti pirms sezonas atklāšanas visas tūres jau ir aizsistas.

Atbildēts: 7.augusts 2007, 10:55 | Komentēt | Adrese atbildei
Komentāri
 
Nav pievienots neviens komentārs

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties, lai pievienotu komentāru
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager