Universāls makšķernieks ar milzīgu pieredzi. Makšķernieku biedrībā Daugava Valdis iestājās 1965. gadā. Viņš bija viens no kastinga pionieriem Latvijā. No 1975. gada sporta meistara kandidāts un no 1976. gada sporta meistars kastingā un līdz ar to viņš filigrāni pārvalda gan spiningu, gan mušiņmakšķeri. No pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem viņš ir spiningojis līdakas un asarus Babītes, Engures, Dzirnu un citos ezeros, kā arī taimiņus, foreles, alatas, lašus, sapalus, meža vimbas, samus un zandartus Latvijas upēs. Latvijā viņš ir izstaigājis vairāk nekā 170 foreļupes un strautus. Sākot ar 1975. gadu viņš copē zivis ar mušiņmakšķeri. Ārpus Latvijas robežām viņš ir makšķerējis Kolas pussalā, Sibīrijā un citur plašajā Krievzemē, kā arī Norvēģijā, Somijā, Zviedrijā, Igaunijā, Lietuvā.
Svecinēti, Holberga kungs.
Es pārsvarā makšķerēju ar grunteni Daugavā starp Rīgas un Ķeguma hesu. Man intresē jautājums par ūdens līmeni, kā viņš ietekmē zivs ķeršanu, un ko varētu darīt. Jo cik neesmu bijis tur, tas mainās un diezgan bieži, dienakts laikā. Un tieši tad, kad sāk copēt, mainās ūdens līmenis un copes momentāli pazūd. Saitā neko konkrēti neatradu un gramātās arī ne. Ko jūs varētu teikt. Paldies jau iepriekš.
Kādreiz, kad es ļoti bieži braukāju uz turieni spiningot. Toreiz bija tā, ka aktīva cope sākās uzreiz pēc tam, kad tika atvērtas Ķeguma HES slūžas. Tagad spēkstacijas strādā pavisam citos režīmos. Tās gandrīz nepārtraukti strādā un vairs nav tik liela ūdens trieciena kā agrāk. Es pēdējos desmit gados esmu bijis lejpus Ķeguma tikai kādas piecas reizes un pagaidām neesmu mācējis pielāgoties jaunajiem ūdens plūsmas režīmiem. Principā vajadzētu būt tā, ka ja ūdens ceļas zivis jūtas drošāk un ķeras aktīvi, bet ja krītas, tad tieši otrādi. Zinu, ka daži blēdīgi karpu dīķu īpašnieki speciāli brīvdienās nedaudz palaiž nost ūdeni, lai makšķernieki nesaķertu pārāk daudz zivju.
Pievieno savu komentāru