Lamanša jūras šaurumam man ir gadījies tikai lidot pāri ar lidmašīnu un izbraukt to cauri tunelim ar ātrvilcienu. Tādēļ neko konkrētu ieteikt nevaru. Pats esmu copējis tikai Orezundā. Orezunds ir ļoti līdzīgs Lamanšam. Principā tas ir tieši tāds pats jūras šaurums tikai starp Zviedriju un Dāniju. Pirmais, kas ir jāzina par šiem šaurumiem ir tas, ka no vienas puses tā ir jūra, bet no otras tur ir jūtama ļoti stipra paisuma un bēguma ietekme, kā arī vēja ietekme un tāpēc Orezundā vienmēr ir straume vai nu uz Ziemeļjūru vai uz Baltijas jūru. Noteikti mainīga straume ir arī Lamanšā. Ja jūras šaurumā ir straume, tad zivis tajā uzvedas, kā upē un tas ir jāņem vērā. Orezundā, atkarībā no straumes zviedru makšķernieki spēj precīzi noteikt vai zivis jūrā ķersies vai nē un vai ir vispār vērts braukt iekšā vai nē. Zivis ķersies vai nē viņi ir spējīgi noteikt pat kilometra attālumā no jūras. Liela tāda, ka no Ziemeļjūras ietekošais ūdens ir vienā, bet no Baltijas jūras citā krāsā. Uz galvošanu, Lamanšā arī ir tādi knifi. Tas vispār ir raksturīgi pat Latvijai. Tā Mersraga ostā, kad tur vēl bija atļauts makšķerēt, lielie ālanti ķērās tikai tad, kad vēju ietekmē ūdens caur Irbes šurumu plūda iekšā Rīgas jūras līcī, bet otrādi, kad pūta austrumu vēji , neķērās nekad un pat iemanījās nekustēties un neiepīties tīklos. Tāpēc Latvijā zvejnieki un arī makšķernieki teica,- rīta vējš, bada vējš. Vēl, kas pārsteidza Orezundā un noteikti tas pats ir arī Lamanšā tad tā ir lielā zivju bagātība. Pa visu Orezundu braukā zvejnieku kuģīši un zvejo ar tīkliem. Lomi ir ļoti bagāti un tajos ir ļoti dažādas zivis ļoti plašā "sortimentā". Noteikti tas dogfish Lamanšā nav vienīgais ievērības cienīgais zivs. Ja man būtu uz turieni jābrauc es noteikti ņemtu lādzi savu lašu spiningu var multiplikātora spoli, ar kuru es esmu copējis Nogvēģijā un Orezundā. Vispār norvēģi, zviedri un dāņi no kuģīšiem copē ar gandrīz tādiem pašiem spiningiem, tikai īsākiem un nedaudz lielākiem multiplikātoriem.