Nē, arī mazā purva ezeriņā var uzrauties uz ķārtīgu līdaku. Esmu copējis tādos ezeros un brīnījos, kā tas var būt, ka purva vidū, mazā un seklā ezeriņā, kurā ziemā somk zivis var noķert lielus asarus un līdakas, trīsnieces, četrinieces? Papētot šo problēmu tuvāk izrādījās, ka pavasarī, kad zivis dodas nārstot tas purva ezeriņš īsu laika sprīdi tiek savienots ar kādu lielu upi un zivis uz turieni dodas nārstot un ja viņas nepaspēj pēc nārsta atgriezties atpakaļ, tad viņas tur paliek visu vasaru. Vienā nelielā purva ezerā, mežā pie Jersikas, esmu noķēris pat smuku sapalu. Arī sapals tur noteikti ieklīda agrā pavasarī, palu laikā.

Latgalē, aptuveni 2 km no Indras atrodas Semjošku purvs un mazītiņš ezeriņš. Semjošku ezeriņā nav dziļākas vietas par 1,5 m un tā ūdens spoguļa platība ir pavisam neliela. Tas ir tipisks mazais purva ezers. Dažu gadu Semjošku ezerā ir ļoti daudz līdaku un asaru, bet citus gadus tas ir gandrīz tukšs. Tas ir tāpēc, ka gandrīz visu gadu tas ir pilnīgi izolēts, bet agrā pavasarī, ja ziemā bija daudz sniega un strauji kļuva silts Semjošku ezerā cēlās ūdens līmenis un tas pa grāvi cauri purvam tecēja uz mazu strautu, kurš aiztek līdz Ņedricas upītei, kas ir Daugavas pieteka. Tieši šajā laikā, instingta dzītas, zivis ceļo pret straumi uz nārsta vietām. Tā līdakas, asari, raudas un brekši no Daugavas nonāk Semjošku ezerā.