Universāls makšķernieks ar milzīgu pieredzi. Makšķernieku biedrībā Daugava Valdis iestājās 1965. gadā. Viņš bija viens no kastinga pionieriem Latvijā. No 1975. gada sporta meistara kandidāts un no 1976. gada sporta meistars kastingā un līdz ar to viņš filigrāni pārvalda gan spiningu, gan mušiņmakšķeri. No pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem viņš ir spiningojis līdakas un asarus Babītes, Engures, Dzirnu un citos ezeros, kā arī taimiņus, foreles, alatas, lašus, sapalus, meža vimbas, samus un zandartus Latvijas upēs. Latvijā viņš ir izstaigājis vairāk nekā 170 foreļupes un strautus. Sākot ar 1975. gadu viņš copē zivis ar mušiņmakšķeri. Ārpus Latvijas robežām viņš ir makšķerējis Kolas pussalā, Sibīrijā un citur plašajā Krievzemē, kā arī Norvēģijā, Somijā, Zviedrijā, Igaunijā, Lietuvā.
Gribu Jums uzdot vēl vienu jautājumu!
Spiningojot foreles patrāpās arī pa līdakai, esmu dzirdējis, ka foreļupēs līdaku var uzskatīt bezmazvai par kaitēkli un reiz kaut ko minēja par atsevišķām upēm, kur var paturēt jebkuru līdaku. Cik no tā atbilst patiesībai un ko darīt, ja pieķeras zemmērniece?
Diemžēl, par to tika daudz runāts, bet šīs normas makšķerēšnas noteikumos tā arī netika iestrādātas. Paši pēdējie noteikumi ir nepilnīgi. Tā, piemēram, zemmēra zivis ir obligāti jāatlaiž, bet ko lai dara ja tā nelielā līdaciņa ir kapitāli ierijusi mazo foreļu vizulīti un to atbrīvot dzīvot spējīgu nemaz nav iespējams? Man šaķiet, ka pareizi būtu, ja līdaku minimālie izmēri Lielupē vai Babītes ezerā būtu vieni, bet foreļu strautos citi, bet pagaidām tas tā nav.
Pievieno savu komentāru