Konkrēti tajā vietā, laikam, copējis neesmu, vismaz, nosaukumu neatceros. Vispār par Somijas vidieni ir zināms, ka tur var atrast upes un ezerus, kuros var no sirds novilkties līdakas un asarus, kā arī tādas zivis, kā raudas, brekši, pliči un tamlīdzīgas, kuras somi par zivīm vispār neuzskata, bet ar lašveidīgajiem tur tā lieta ir sarežgītāka. Somijas upēs ir sastopamas strauta, ezeru un jūras foreles, laši un alatas. Upes ir ļoti skaistas un viss ļoti civilizēts, tikai ļoti daudz copmaņu. Faktiski lašveidīgo zivju ir tik daudz, ka kādam gandrīz katru dienu izdodas noķert kaut ko ievērības cienīgu, bet ja uz turieni atbrauc pirmo reizi var apjukt. Kad es pirmo reizi nolēmu tur pacopēt pa ceļam uz Norvēgiju, tas izskatījās tā: kempingā, kurā bija nolemts apstāties un atpūsties tika piedāvātas licences uz copi uz vienu foreļupi. es nolēmu to izmēģināt. kopā ar licenci man iedeva foreļupes plānu, kurā bija atzīmēti labākie posmi un piebraucamie ceļi. uz vienu tādu vietu aizbraucu. tur bija viens upes līkums ar tādu kā krācīti un dažām salām un asfaltētā autostāvvietā bija novietoti pāris desmiti automobīļu. pašā upes līkumā rosījā pāris desmiti līdz zobiem apbruņoti mušiņmakšķernieki. visi gore tex tērpos un ar ļoti labām makšķerēm. viens no tiem somu copmaņiem bija noķēris aptuveni kilogrammu smagu strauteni, izdzēra vienu alus buņdžiņu un piedzēris stāstīja, kā viņš meta, kā vilka utt. vispār somi, kuri ir nedaudz naudīgāki brauc ķert lašus un foreles vai nu uz Krieviju vai Norvēģiju un brīnās, ja kāds no ārzemēm ir atbraucis pie viņiem.