Universāls makšķernieks ar milzīgu pieredzi. Makšķernieku biedrībā Daugava Valdis iestājās 1965. gadā. Viņš bija viens no kastinga pionieriem Latvijā. No 1975. gada sporta meistara kandidāts un no 1976. gada sporta meistars kastingā un līdz ar to viņš filigrāni pārvalda gan spiningu, gan mušiņmakšķeri. No pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem viņš ir spiningojis līdakas un asarus Babītes, Engures, Dzirnu un citos ezeros, kā arī taimiņus, foreles, alatas, lašus, sapalus, meža vimbas, samus un zandartus Latvijas upēs. Latvijā viņš ir izstaigājis vairāk nekā 170 foreļupes un strautus. Sākot ar 1975. gadu viņš copē zivis ar mušiņmakšķeri. Ārpus Latvijas robežām viņš ir makšķerējis Kolas pussalā, Sibīrijā un citur plašajā Krievzemē, kā arī Norvēģijā, Somijā, Zviedrijā, Igaunijā, Lietuvā.
Sveiki !
Man ir plāns kaut kad maijā vai jūnijā kopā ar ģimeni uz dažām dienām aizbraukt uz Norvēģiju pamakšķerēt. Vai varat ieteikt kādu labu vietu, kur būtu ko darīt ne tikai makšķerniekam ? Ideāli būtu, ja ir iespēja makšķerēt gan fjordā, gan kaut kur netālu kādā upē vai ezerā.
Finmark provincē ir tāda upe Vestre Jakobselv. Tā ir ļoti skaista lašu upe ar kaskāžu ūdenskritumu. Kaut kur līdz jīnija sākumam tur var pat spiningot. Vēlāk, lašus ķert drīkst tikai uz mušiņu. Lejpus ūdenskrituma akmeņi un klintis ir pilnīgi melnā krāsā un tāpēc mušiņai būtu jābūt gaišai. Lašu upē ir ļoti daudz, bet daudz ir arī makšķernieku, tāpēc izprovocēt lasi, lai tas celtos augšā var viegli, bet panākt, lai viņš paķer mušu ir diezgan grūti, interesanti un sportiski. Tur pat netālu ir pludmale, kur cilvēki sauļojas un peldas un ja tur pat plunkšķi izdara valis ne viens tam nepievērš lielu uzmanību. Varangerfjorda galā, netālu no Vardo, var apskatīt bijušos vācu nocietinājumus, no kuriem tie šāva uz angļu un amerikāņu konvojiem un kurus galu galā angļi sabumboja. Vēl tur pat uz klintīm, ja ir interese, var aplūkot putnu kolonijas. Pie Tana Bru ir piemineklis mušiņmakšķerei. Tā ir tā vieta, kur Nikolaijs Denisovs 1918. gadā noķēra 35 kg smagu lasi. Cope jūrā tur visur ir vienāda. Paisuma laikā gandrīz visur var spiningot no krasta un uz katru, vai katru otro metienu ķersies nelielas mencas un visādas citādas nelielas zivis. Tikai, spiningojot no krasta, būs jānorauj daudz vizuļu. No laivas fjordā var uzrauties uz tādu copi, ka būs jāvelk vienu mencu pēc otras. Mencas fjordā var viegli atrast pēc kaijām. Tur kur lidinās kaijas, kaut kur zem ūdens ir liels mencu bars. Ja ar kuģīti iebruc jūrā tur arī vasarā var trāpīt kādu lielāku zivi, bet tur baigi šūpo un ātri piemetas jūras slimība. Jūrā vislielākās zivis ķeras ziemā. Vasarā neko sevišķi lielu noķert nevar, bet par to var novilkties tādas no 0,5 līdz 2 kg. Ja ir piedāvājums, braukt ar kuģīti aplūkot tuvumā vaļus, tad ir jāatceras par jūras slimību. Daudzi par to neiedomājas un pēc tam visu laiku mokās. Vispār, pirms dodaties uz Norvēģiju internetā papētiet visus vietējos likumus. Tur var uzrauties uz visādien brīnumiem. Piemēram, var būt tā, ka vis ciems ir no alkohola brīvā zona un tur ne tikai nav iespējams neko grādīgu nopirkt, bet nedrīkst lietot arī neko līdzatvestu pat viesnīcas numurā.
Pievieno savu komentāru