Universāls makšķernieks ar milzīgu pieredzi. Makšķernieku biedrībā Daugava Valdis iestājās 1965. gadā. Viņš bija viens no kastinga pionieriem Latvijā. No 1975. gada sporta meistara kandidāts un no 1976. gada sporta meistars kastingā un līdz ar to viņš filigrāni pārvalda gan spiningu, gan mušiņmakšķeri. No pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem viņš ir spiningojis līdakas un asarus Babītes, Engures, Dzirnu un citos ezeros, kā arī taimiņus, foreles, alatas, lašus, sapalus, meža vimbas, samus un zandartus Latvijas upēs. Latvijā viņš ir izstaigājis vairāk nekā 170 foreļupes un strautus. Sākot ar 1975. gadu viņš copē zivis ar mušiņmakšķeri. Ārpus Latvijas robežām viņš ir makšķerējis Kolas pussalā, Sibīrijā un citur plašajā Krievzemē, kā arī Norvēģijā, Somijā, Zviedrijā, Igaunijā, Lietuvā.
Sveicināti.
Mani interesē kādus mānekļus būtu pareizāk lietot spiningojot līdakas upēs (ar tumšu ūdeni un ar gaišu ūdeni) un ezeros ar vidēji dzidru ūdeni, kā arī ūdenstilpēs ar ļoti dzidru ūdeni? Un kur tad īsti katrā no šiem ūdeņiem mēdz uzturēties līdaka?
Paldies.
Latvijas upēs un ezeros līdakas lieliski ķeras uz sudraba vizuļiem (rotiņi un šūpiņi), bet ja sudraba vizuļi nav pieejami tad uz baltajiem un dzeltenajiem (misiņš). Ļoti reti izmanto kapara krāsas un melnos rotiņus un šūpiņus. Voblerus un gumijzivis parasti izmanto krāsotus līdzīgi īstām zivtiņām,- tumša muguriņa un gaišs vēderiņš, bet diezgan rezultatīvi ir baltie vobleri ar sarkano galvu, kā arī spilgti dzeltenās un zaļajās krāsās krāsotie. Katrā upē vai ezerā ar vizuļiem ir jāeksperimentē. Svarīgi ir ne tikai tas, vai ūdens ir gaišs vai tumš, bet arī vai ir pavasaris, vasara vai rudens, agrs rīts vai jau spīd saule, kādi ir mēkoņi tieši tajā brīdī, kad esi uz vietas utt. Līdakas noteikti centīsies kaut kur noslēpties kādā slēpnī, lai no turienes varētu uzbrukt garām peldošajām zivtiņām.
Pievieno savu komentāru