Universāls makšķernieks ar milzīgu pieredzi. Makšķernieku biedrībā Daugava Valdis iestājās 1965. gadā. Viņš bija viens no kastinga pionieriem Latvijā. No 1975. gada sporta meistara kandidāts un no 1976. gada sporta meistars kastingā un līdz ar to viņš filigrāni pārvalda gan spiningu, gan mušiņmakšķeri. No pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem viņš ir spiningojis līdakas un asarus Babītes, Engures, Dzirnu un citos ezeros, kā arī taimiņus, foreles, alatas, lašus, sapalus, meža vimbas, samus un zandartus Latvijas upēs. Latvijā viņš ir izstaigājis vairāk nekā 170 foreļupes un strautus. Sākot ar 1975. gadu viņš copē zivis ar mušiņmakšķeri. Ārpus Latvijas robežām viņš ir makšķerējis Kolas pussalā, Sibīrijā un citur plašajā Krievzemē, kā arī Norvēģijā, Somijā, Zviedrijā, Igaunijā, Lietuvā.
Lasot atbildes uz jautājumiem atradu teikumu - Galvenais ir tālu un precīzi mest un lēni novilkt garām līdaku slēpnim. Zinu to Ka lielo un mazo līdaku slēptuves atšķirās, bet kā to gan nezinu. Tad attiecīgi Kādas tad ir to Lielo un Mazo Līdaku slēptuves gan Upēs gan Ezeros ?
P.S. Iepriekš paldies
Lielās līdakas ir daudz uzmanīgākas par nelielajām un lai noķertu pa īstam lielu līdaku ir ļoti tālu un precīzi jāmet, kā arī ir jācenšas braukt tik tālos un ūdenszālēm aizaugušajos līčos, kur reti kurš vispār brauc vai arī tādās vietās, kurām pievērš mazāk uzmanības. Piemēram, Babītes ezerā lielās līdakas slēpjas tādās necilās vietās, kur lielā ūdens klajumā no ūdens slejas pāris niedras.
Pievieno savu komentāru