Kā zināt vai tur kur gribas copēt ir zivis?
Pēc profesijas ir mākslinieks. Mušiņmakšķeri Roberts ir izvēlējies galvenokārt kā iespēju nodoties sevis meditatīvai pilnveidošanai. Nelokāms “ķer un atlaid” principa piekritējs. Savā nodarbē par vērtīgāko uzskata gadiem noslīpēto pieredzi gan mušu siešanā, gan kātu izgatavošanā, gan arī zivju un citu būtņu pētniecībā un novērošanā. Pēc dabas impulsīvs, bieži aizmirst piedzīvotās nepatikšanas. Ir lietas, ko uzskata par jaunatklājumu, nerespektējot visiem sen zināmo. Visbiežāk Roberts ir sastopams Lielupes un Abavas krastos un, vismaz reizi gadā, pie kādas no skandināvijas ziemeļu foreļupes.
Kā zināt vai tur kur gribas copēt ir zivis?
Lieliski, beidzot eksistenciāls jautājums. Tautiska versija atbildei būtu - vajag galus, optimistiskā atbilde- zivis dzīvo visos ūdeņos, psihoteraipeiti ieteiktu sabalansētu uzmanību uz rezultātu un procesu. Esmu bieži pacēlis jautājumu, kas ir svarīgi un kur ir robeža starp maniakālu vēlmi tikt pie zivs-rezultāta, vai censties meklēt vispārārīgu saikni ar vietu, kurā esi nonācis ar mērķi noķert zivi, varbūt mērķis ir tik vienkāršs un saprotams aiz tā, ka uzdevums ir cits, tas katram pašam jāsajūt. Tieša atbilde būtu- nezinu bet pieņemu ka ir, un kā likums klāt ir pieredze vai informācija. Man ļoti svarīgi ir copes blakusprodukti, un bieži vien stipri nododos viņu izpētei aizmirstot, bet respektējot pamatuzdevumu- noķert zivi. Ne asakas un saprotot, ka atbilde bija tāda ūdens liešana. R.K.
Pievieno savu komentāru