Sveiks!

Vispirms paldies par interesanto jautājumu.

Sākšu ar nelielu komentāru par nesen piedzīvoto. Es jau nesen te rakstīju, ka jūnijā mani apciemot Latvijā bija ieradies viens no Japānas TOP5 voblerbūves inženieriem. Kopā trīs dienas pastrādājām pierīgas ezeros. Mērķis -2014.g. jauno LJ vobleru pirmais tests iekš LV ūdeņiem. Bija man interesanti pavērties, ar kādiem stroķiem ciemos bija ieradies cilvēks, kurš līdakas ķēra pirmo reizi mūžā. Iepriekš vien basi, mebaru, ayu un citi dīvaiņi. Fluorkarbona aukla, regular fast Smith kātiņš. Respektīvi viss pilnīgi ačgārni un pretēji maniem priekštatiem par vobleru dzenāšanu. Sākām runāt, kas un kāpēc. Izrādās japānīši vairumā gadījumu tvičam izmanto tieši fļuriku. Pirmkārt tas pie vienādiem izmēriem ir iespējami dažādās cietībās. Labi kā multam, tā bezinercenei. Otrkārt, daudz mazāk krīt nost zivis. Līdaku spiningošana japāņiem vispār neizsaka neko. Basiem vien ir (tikko pa rupjo pārskāitīju) vien 15-20 dāžadas ķeršanas metodes, no kurām vobleris un tvičs ir tikai viena no daudzajām. Otra lieta, visi šie dīvainie rokfishi tiek ķerti ar maziem mānekļiem. Iemetiena faktors ir nākamais, kas spēlē ne par labu extrafāstiem. Vispār jau Japānas tirgus īpatsvaru spiningošanas inventārs ir spējis vien aizņemt par 35%. Sāls ūdens cope joprojām ir priekšā.