Sveiks!

Ir tiešām reizes, kad zivis bīstās no metāla pavadiņas, bet to brīdi pierādīt ir ļoti grūti. Iespējas māneklis ir nesīatais, pārāk smags, liels vai viegls. Iespējams pati aukla pa resnu vai tievu, kā rezultātā mānekļa vadīšanas trajektorijas atšķirās. Visu necopi novelt tikai un vienīgi uz metāla pavadu nedrīkst. Ir daudz citu faktoru tomēr...

1) Optimālais fluorokarbona izmērs kam? Mikrodžigā tas svārstās 0,14-0,18mm robežās, Vieglajam džigam, kur pamatā visa padarīšana grozās ap asari un zandartu 0,18-0,23mm. Džerkam atkal 0.5-0,8mm. Principā viss atkarīgs no apstākļiem, ķeramajām zivīm utt

2) Ja runājam par pavadiņu līdz 40cm, tad ar griezuli ērtāk. Ja par garumu līdz 1,5g, tad protams pa tiešo pie pamata auklas.

3) 0.7mm un plus ir drošs. 0.35mm, 0,4mm un pat 0,5mm mani līdaka ir nokodusi.

4) Daži fakti...fluorokarbons ir aptuveni 80% smagāks par ūdeni un uz pusi smagāks par pīteni pie vienādiem diametriem. Tā ka uz vobleri tas var atsaukties tā, ka suspenderis var kļūt par peldošu. Principā džerku tas neietekmēs, bet ja 10cm mailei kārsi virsū 0,7mm 30cm šādu pavadu, voblerītis diez ko brīvi nejutīsies.