Sveiks!

Man savukārt sekojošs stāsts. Pagājušajā gadā pazīstamu džerkotāju kompānija atbrauca no Zviedrijas ar smagu aplauzienu, jo visa cope bijusi uz džigu un tviču. Šie sakot, ka līdaku Busteru vairs neēd, kā pirms 5 gadien. Nāk līdz laivai un neņem. Esot pieradusi pie mānekļa. Te pat LV arī ir ezeri, kur džerks ķer visu, tikai ne zivi. Tajā pat laikā ir ezeri, kur džerks ir bezotkaznijs. Ej nu tiec skaidrībā. Es jau sen vairs nepaļaujos uz vienu džerku, lai arī visas savas lielākās zivis uz tā esmu izvilcis. Ja par pavasari, es izteikti koncentrējos uz pērnajiem meldriem. Maijā sākumā līdaka tajos iekšā sēž. Attiecīgi mani favorīti tas pats Busters, Slider un Deviator. BET tajā pat vietā un laikā vienmēr ir vērts izpeldināt to pašu gumiju. Ja par džerkiem dīvaiņiem, tad tas pats tvisterdžerks no Zalt mēdz izšaut pavasarī. Acīmredzot, līdakai ir strjoms no viņa lielāks nekā apetīte tobrīd. Tā, ka gadalaiki vienu un to pašu mānekli ietekmē spēcīgi. Līdaka tomēr kustās. Starp citu, ietešanu pa pakaļāķi skaidroju, kā badīšanu/prom dzīšanu, ne uzbrukumu. Es noteiktu eksperimentētu un ezerā dotos paralēli ar to pašu gumiju vai tviču.