Lašveidīgo spiningošanas sāpe!

Daudzās lašu un taimiņu apdzīvotās latvijas upes....
raihs, laikam neesi saticies ar svaigo cienīgtēvu. Nesen viens čoms dabūja krosiņu uz 500m noskriet un āķis bija skaisti lūpu kaktiņos. Tā teikt auklas nekad nemēdz būt par daudz uz spoles :)
21.septembris 2010, 23:25 | links
 
:)
21.septembris 2010, 22:51 | links
 
Eu,eu! Te kaut kāds cemmerētāju čatiņš izveidojies,ko?:))) Ja runa iet par kaucošām spolēm un vairākiem desmitiem iztītas auklas metriem,tad uz šādas lietiņas piekopj tikai aiz sāna aizcirsts lasis:))) Normāls cienīgtēvs,ja paņēmis normāli,mierīgi sēž straumītē...:)
21.septembris 2010, 22:46 | links
 
nu ta saskricelējuši, ka nenolasīties!
blogos vien pāris stundas:)))
p.s man arī sāp!:)
21.septembris 2010, 22:19 | links
 
ZG, tu gan esi īsc jaukumiņš.
:)))
21.septembris 2010, 22:15 | links
 
... nāpšļi! :)))
21.septembris 2010, 22:14 | links
 
V.S.O.P.> laidņi parasti truli un ātri zudē tos, vot uz karaļu asajām spicēm gan, un tie kāreiz zem ģīmja galdiņa apakšmalā :DDD
21.septembris 2010, 22:05 | links
 
Kādreiz, kad draugi par autosportu draudzīgi norādīja, ka tas nu esot tomēr baigi bīstami, tad mēdzām atbildēt, ka šahs kā sports ir daudz bīstamāks. Proti, kad aizmigsi, tad uz laidņiem acis var izdurt....
21.septembris 2010, 22:03 | links
 
Tad kad lašu paps taisa lielo skrējienu, tad tikai spole parāda ražotājvalsts norādes atbilstību ;)))) Raudas - tas ir forši, bet zivis tomēr ir jāķer lielas un ēdamas :) Bet ņemt nevajag vairāk kā pats spēj apēst, jo nākamajā gadā arī copēt gribēsies :)
21.septembris 2010, 22:01 | links
 
Sulla, mums arī traumatisms mazāks, Iedomājies, cik daudz dibenplacinātāju aizmieg nodarbes laikā uz krēsliņa un krīt.
:)))
21.septembris 2010, 22:00 | links
 
Bumsveidīgais, kas tev tāpat bija? Sēdēji un pārpīpējies?
:DDD
21.septembris 2010, 21:59 | links
 
Vispār jau no rakstura atkarīgs, tas gan. Flegmatiķi sēž pie pludiem(donkām) un rāmi velk vienu pēc otras plaukstiņas un krāmē pilnu spaini, priekā par gaidāmajiem voblas saišķiem :))) Man atkal atmiņā paliek tik tās copes kad tu esi nostaigājies un nomētājies cauru dienu, zūd jau cerības, bet tad pēkšņi paņemot nodreb un saliecas kāts, iekaucas spole, iet šļakatas pa gaisu, sveces, tev jāskrien pakaļ vai jābrien ūdenī, sirds dauzās trakāk kā nevainību zaudējot! Adrenalīns!!! :)))
21.septembris 2010, 21:58 | links
 
Viepils odobrjam šitā man bija karēlijā Bija tā ,ka vakarā pār lūpu pārspļaut nevarēju Tur arī 3000 shimans parādīja savu dzīvotspēju /twinpov/:DDDDDDDDDD
21.septembris 2010, 21:55 | links
 
Vai kāds no savas pieredzes var pateikt vai ir vērts vienu dienu veltīt lašveidīgo spiningošanai vai velcēšanai jūrā - Kurzemes piekrastes ūdeņos???
21.septembris 2010, 21:53 | links
 
Pardon par vārdu "zaceps". Kā vispār ir pareizi?
:DD
21.septembris 2010, 21:52 | links
 
Mirtin, sajutos nudien nožēlojami, jo ar pludiņu diemžēl nenākas copēt. Bet, tici man, ne ar ko nav salīdzināma sajūta, kad it kā pēc zacepa tu domās atvadies no kārtējā bleķa, smagi nopūzdamies, kāpies atpakaļ un sāc pa taisno vilkt aiz auklas un tad... Tad neredzams spēks tevi parauj pāris soļus atpakaļ un pēkšņi pasaule sāk rādīties pavisam citās krāsās. Tas, ka tā nav rauda, pat ne raupja, ir skaidrs uzreiz. Kāts ar smagiem pumpējieniem tiek rauts, spole dzied un laicīgās pasaules ainava uz to mirkli ir kā miglā, esi tikai tu un zivs, kas apzinās savu spēku un sākumā izturas it kā nedaudz nevērīgi. Līdz saprot, ka vairs nav stāvokļa noteicēja. Un brīdī, kad tu to ieraugi, tev vismazāk pasaulē gribās, lai tā izrādās stiprāka un gudrāka par tevi.
Kad viss ir galā, es parasti atsēžos un uzpīpēju.
:)
21.septembris 2010, 21:50 | links
 
Piekrītu Guntaram :)
21.septembris 2010, 21:50 | links
 
Piekrītu Mirtinam, jebkura cope ir forša:)))
21.septembris 2010, 21:45 | links
 
Kas tā par zaimošanu, pie lašu tēmas runāt par raudām, kaut kādām mazām, asakainām zivtelēm ar sarkanu aci!? :))))
21.septembris 2010, 21:40 | links
 
Viepli - jā... protams tu teiksi ka tie ūdens putekļi, ko atstāj karpa vai līdaka nav tie putekļi ko atstāj lasis ... lai jau tā būtu... Bet tu esi redzējis ka perfekti pa barības sliedi nopludināts perfekti izsvarots pluds lēnām iegrimst?... it kā aizķeroties, bet tikai tu vienīgais saproti, ka pēc piecirtiena sajutīsi lielās raudas skrējienu un pēc īsa brīža tev rokās spīdēs rudens zelta rauda... tīra, ideāli uzbarojusies, pa vasaru uzkrājusi maksimāli daudz spēka un enerģijas ziemai... un tu steidz pēc iespējas ātrāk to atbrīvot no āķa, uzlikt jaunu ēsmas kumosu no nopludināt pāri barībai vēl un vēl.... un katrā laidienā ir pa lielai raudai.... un tas nebeidzas pat līdz ar tumsas iestāšanos un tu saproti, ka tev ir sevi jāpiespiež apstāties, jo pludu vairs neredzi, bet piecērt uz laika izjūtas tajā vietā, kur gandrīz 100% notiek cope... un tu vienkārši noliec malā makšķeri, ievelc rudenīgi dzestro gaisu un saproti, ka pat ja nekad vairs netiksi makšķerēt, šī diena bija tā vērta, lai nodzīvotu šo mūžu...

Oi sore... šī ir tēma par lašu sāpi :DDDD
21.septembris 2010, 21:36 | links
 

Pievieno savu atbildi

Nepieciešams reģistrēties, lai pievienotu atbildi!
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager