Pasērfoju netā un uzgāju problēmas sakni, kā tas parasti notiek veicot šādas darbības.....Reģionālās vides pārvaldes, izdodot ekoloģisko uzdevumu vai tehniskos noteikumus, neuzdeva izvērtēt ietekmi uz upes kopējo ekoloģiju. Netika kompleksi apsekoti ietekmētie upju posmi, noteikti esošie biotopi, aizsargājamie augi un to aizņemtās teritorijas upēs un HES ietekmes zonās, līdz ar to nebija iemesla aizliegt atjaunot un būvēt uz upēm aizsprostus. Vienīgais dokuments, uz kura pamata RVP varēja noteikt būvniecības ierobežojumus, bija saskaņā ar LR Zvejniecības likumu sagatavotais zivsaimnieciskās ekspertīzes pirmsprojekta slēdziens, kurā vispārējā formā tika vērtēta HES ietekme uz zivju resursiem, kā arī dažkārt doti priekšlikumi prognozējamās darbības optimizēšanai. Šie pirmsprojekta zivsaimnieciskās ekspertīzes slēdzieni ne ar vienu normatīvo aktu nebija saistoši, taču attiecīgā RVP parasti tos ņēma vērā, izdodot sākumā ekoloģisko uzdevumu, pēc tam tehniskos noteikumus. Tomēr jānorāda, ka HES tehniskiem projektiem un ekspluatācijas noteikumiem (ar retiem izņēmumiem) nav tikusi veikta zivsaimnieciskā ekspertīze, jo to neparedzēja normatīvie akti.
Riektiņš lāga vīrs, bet šaubos vai viņš apstiprina novērtējumu atzinumus, pie tam ja otrā frontē ir Kokals, tad viegli nebūs, bet var mēģināt cīnīties.
29.septembris 2010, 20:46 |
links