Svētdien, kaut kur starp Liepāju un Pāvilostu, no rīta līdz ar gaismiņu sākām, butes ķērās uzreiz kā sameta makšķeres,pa vienai, pa divām ,bet ķērās . Smaids līdz ausīm-tad beidzot ir trāpīts uz ņēmiena,pakraukšķinam cepumu,piecērtam ,izvelkam,īsāk sakot baudam copi,tā paiet pāris stundas un prieki beidzas,viss vairs ne copes,bet pats interesantākais ,ka viņas tur pat vien bija,jo divas reizes,pirms vilkt ārā āķus ,kā parasti piecērtu un aizāķēju aiz vēdera buti,ko viņas tā gavē,nezinu. Priekā !
18.oktobris 2010, 13:25 |
links