Karoč, 6dien pilnīks aplauziens slepenajā vietā. Izkāpjot no autiņa jau likās, ka nebūs lāgā: ne jūrja krāc, ne jūrja šņāc, blē. Forsējot kāpu tā arī ir: gluc spogulis - a kā tu, cilvēks, sapratīsi, kur ir ķera? A to ļaužu: nekad slepenajā vietā tādu kvantumu zemāk un augstāk nebiju manījis, vo. Nu neko, jācopē tādos apstākļos, kādi ir. A tie sevis mocītāji bridējiņi, a tie ampļus_eiņus saskatījušies_4paku_garneļu licējiņi - mamma mia! Es pat gribētu teikt, blē! Karoč, pāris stundās 7 izcilas butes un es dodos uz māju pusi nākošajā slepenajā vietā, kuru neesmu apmeklējis no iepriekšējā gada.
"Aisliekc iepraukt" vairāk nekā iebrauktuvju, blē! "Privāc_pri_privāc īpašumums", nā! Tātad jābrauc pa pretīgo ceļu, šķērsojot kādreizējo takodromu. Nu autiņa vietā par šādu pārbraucienu es saimniekam iemauktu pa ģīmi, vo! :DDD Karoč, vilnis iraid, ķera ar dauc_mas (nejaukt ar urma_as, :DDD) Kopā pa dienu acīte treknu bušu, bet tas nau tas, kas gaidīc šinī klimatērija stāvoklī. Es rihtīgi bīj nomākc, vo.
Bet tagac pac incantākais: mājās, tīrot ziviņu, katrai butei kuņģī bija pa 3-4 slepenās ēsmas gabaliņiem, vo. A tās copītes bija tik vārgas, a tā slepenā ēsma, kas tika iegūta jau 3dien, tik delikāti_maigi_iepuvusi! Nu nesapasēja mumsim toreiz, tātad jābrauc ar svaigumiņu rītdien, vo!
1.novembris 2010, 19:34 |
links