Kā gāja copē (atskaites)?

belijs23...

kaut kā katru gadu dzirdu vārdus " hvz kas ar tām zivīm šogad notiek...". Ta tieši tas pats kas citus gadus - kāds kaut kur kaut ko velk, a pārējie sūkā ledu un lamājas par sliktu sezonu... Raz na raz ņeprihoģitsa...Tā kā īsts copes dullums man uznāca diezgan pavēlu un nopietni makšķerēju tikai kādus 6 gadus (bērnības pieredzi dažos konkrētos lauku dīķos ar vectēva rīkiem var neņemt vērā, lai gan toreizējie lomi joprojām ir nepārspēti) , tad man nav ar ko salīdzināt ar laikiem kad "zāle bija zaļāka", bet esmu nonācis pie secinājuma ka zivju uzvedība pastāvīgi mainās un ne vienmēr tas kas strādā vakar, strādās jau rīt, nemaz nerunākot par nākošo sezonu, tā kā atliek tikai eksperimentēt. Tieši tāpēc mani vienmēr ir fascinējusi professionālo sportistu pieeja (lai gan pats par sportistu nekad nebūšu) -80 gadījumos no 100 jebkurš sportists zaudēs konkrētas ūdenskrātuves krastā visu mūžu nodzīvojušam "guru", toties viņi izdarīs visu lai izmēģinātu visdažādākās pieejas un "atslēdziņas" un piemērosies jaunai vietai, metodei, zivju uzvedībai utt. daudzreiz ātrāk par iesīkstējušu makškērnieku.

skatos te jau lamājas forumā, ka zivis aiziet, ko tad cilvēk mīļais teikt tiem, kam necopē vispār nekas uz dzīvo? hvz kas ar tām zivīm šogad notiek...

sveiks, sagittario!

Apsveicu ar veiksmīgo vakardienas copi! Až zaļa skaudība pārņem - pats vakar mēģināju vienu meža ezeriņu pierunāt atdoties, bet pat copi neredzēju:) Gaidu sienaaža pieminētās bildes!

Sveiks, Sienāzi!
Paldies par bildēm! Tava vēlme tiks izpildīta!

sagitario, tu veestuli sanneemi ? Aizsuuti paareejiem brekssiem ar.

P.s. Aizmirsu piebilzt- bija arī viens norāviens un viens aizķēriens!
:)))

Labrīt no rīta jebšu labdien, kuriem jau diena!
Neatradu forumā sadaļu "Kā vakar gāja?", tāpēc klaburēju šajā sadaļā. Piedodiet tie, kuriem tas atkal liksies spams! :)))
Rīts sākās ar sauli un mokošu domu: "kuda poiti, kuda podatsa, kovo naiti, komu otdatsa"... Bet tad- zvans-un kāds vēl zvans!!!- no copes čoma Dzintara ar uzaicinājumu izlaist līkumu pa Lielupi ar viņa kuģi! Mirklis šaubām, vai darbs ir vai nav zaķis un par viņa tieksmēm aizmukt vai palikt, un jau biju autiņā un gāzu uz Jelgavu.
Patiesībā jau stāsts ir par prieku. Par prieku par prieku! Ja 36 stundas iepriekšs GKL man mēģināja "ieborēt", ka ar savu desmitnieci esmu sačakarējis savu copmaņa karjeru, tad pirmais prieks man bija par to, ka viņš ir alojies, jo otrais prieks nāca divnieces izskatā un trešais zaļsvārces 53 cm izmērā! Tātad prieks par prieku!!!
Kur vēl pilnais vēders ar krāšņumu, kāds piemīt Lielupei saulainā dienā un Jelgavai vakara gaismās, it īpaši, ja to vēro no upes vidus!
Un tam visam vēl dienas noslēgumā klāt, kā tortei virsiņa, burvīga pirtiņa!!! Gribot negribot atkal jācītē Mārtiņš- "kas var būt labāks par šo!"...
Arī jums- prieku par prieku un "ne asakas"!

Vakar Jēkabpils apkārtnē, Daugavā, velcēju pa vienu bedri. Rezultātā divas pāri bortam un viena 2,5kg (64cm) laivā. Visām trim patika Straik Pro līdakas krāsojuma vizulis.

Izskatās, ka Daugava devīga šodien. atzvanīja vēl daži, kas forumā dēļ visādiem tārpiem un štokiem neraksta, ir nācies mērus laist vaļā :)

cipatārpiņam
... šķidra tev tā diareja, nepārpūlies... nevarēsi pienācīgi "degpunktam" atdoties....

Šodien nebiju, sēdēju vakar. Bet pilnīgs klusums jau otro sestdienu.
Es jau sevišķi nepārdzīvoju, jo sakās lielā rudens rauda, kas pretojas daudz stiprāk un ar smalkiem rīkiem vilkt...

Kur Tu Kola sēdēji?

Muno, man gan no krasta pilnīgs klusums, pat asarīšu nav. Kaut vietas tur smukas (vēlreiz paldies Tev), šobrīd visa zanderu varza ir pārcēlusies citur. Vispār laivas man deguna priekšā dreifēja, bet vai ko noķēra neredzēju.

Šodien ūber cope Daugavā. No rīta bērnudārzs-apmēram galvas 20, uz vakaru palika jautrāk, jo pa diviem astoņus mēra zanderus nojūdzām. Kolēģim viens labs paspruka. Copes ļoti vājas, bet tos kurus noķērām, tiem 5" gumija iekšā līdz aknām. Sevišķi no rīta ļoti daudz copju, realizētas labi ja katra piektā. Kolēģim pieredze mazāka un sākums nepadevās, bet samainoties ar kātiem tā lieta aizgāja. Ar manu bomjveidīgo Berkli kolēģim smalkās copes labāk jūtamas un man bija vajadzīga apmēram stunda lai piešautos pie jauniegūtā kāta. Tas viss DS.
Un vēl, ir tur brāļi kas zemmērus kulēs čabina un kolēģis izteica domu, ka zvanot inspektoriem konkrēti jāsaka laivu nummuri. Tā arī laikam nākmreiz darīsim.

Vakar ar spini, divatā, izmētājām vienu mazu mežezeriņu, galīgi bez copes...pārbraucām uz kādu dzirnavezeru, kur man trīs reizes esot, esmu palicis bez jebkādas copes un rezultātā uz abiem četras līdaķeles, gan knapa mēra un bik virs, no kurām trīs ēšanai....un tad atkal klusums... Pārvācāmies uz citu mazu mežezereli....bez nevienas copes :(
Tā ar nesapratām, kas par lietu!

Baigi ilgo laiku man bija tukšai posms līdaku copē- pat netiku pie zemmēriem... Šodien pieteicās pat veselas 2 līdaciņas. Viena zemmēra ap 43cm, un otra- 55cm...

Vienā brīdī paslīdēju uz dubļainā krasta un nomaucos uz muguras... atskanēja krakšķis... blin!... Pārlūza pašdarinātais koka tīkliņa rāmis... Nu nekas. Būs jāsaremontē ar epoksīdu un stiklaškiedru...

Vakardien ar biedru aizbraucam uz babiti, no 8:30 lidz 16:00, rezultats: 4 lidakas, visas zemmera...

Parejiem ar kuriem izdevas parunat ar neka ipasa, lielakai dalai 1-2 lidakas no 1 kg lidz 2,5kg...

Udenslimenis ir pacelies, un ari cope babite tagad ir daudz patikamaka neka sepetembra beigas, zalumu gandriz nav palicis.

Sienaazi

Līdakas mēdz griezties uz riķņi pēc grābiena, tjipa īstie šnapiji. Tamdēļ uz velci kādus 50 cm pavadu vajag uzkniebt, tad kroķši nāks uz fotosesiju ;)))

Šodien atkal pa Daugavu, Bija jautrāk kā vakar.
Pa kādam mēram, pa kādam norāvienam ;) Vakarpusē jau ilgāku laiku nekas negrabināja, sāku jau izvirst ar visādām smalkidžigām un sīkzivtiņām... kārtējā super sīkā gumija, tāls metiens pa vējam, ilgi.... ilgi grimst, uz kādu trešo uztinienu tāds mazs "tik"... uz nākamā uztiniena - "jeblik" :) domāju, ka būšu kādu 2nieku aiz sāniem aizķēris, nāk smagi, lēni, ilgi pie laivas pa apakšu staigāja, dabūju augšā .... uuuu. smuks žanis , ap 4 kg toč. Kā augšā, tā uzreiz nogūlās uz sāniem... kā breksis, sāku vilkt tuvāk, lai paņemtu aiz žaunas... šis vienreiz noškurinās... skatos - bļin... mazajam divnieciņam abi žuburi knapi augšlūpām kaulaģīmim... tikai uzķērušies, uz spicītēm...aiz pašiem galiņiem...velku tuvāk.... šis vēlreiz noškurinās... bļac... viens žuburs atāķējas... velkam tuvāk, jau gandrīz ar roku var satvert pavadu...šis vēlreiz noškurinās... mauka... džigs pa gaisu... guļ uz sāniem, aizsniegt nevaru :)))) pagriežas, uz aizpeld galertiņš :(((((.... tā kā ķeseli uz plēsējiem nelietoju, jau daudzus gadus, tad nedabūju savu džiga rekordu šogad, pagaidām;) šoreiz būtu noderējusi ;) bet nekas, nav pēdējais ;)

Bija vēl vairāki smuki norāvieni, pāris kūleņi, pusceļu pavilkti utt, bet rokas stiepiena attālumā tas bija vienīgais. Toties tagad ir motivācija atgriezties, izrādās, ka ir arī labi izmēri tur lejā :)

Mājās pārvedu smuku normu 2x2kg, 1,5, 1 un 800gr.

L.Jugla nekā... pārējiem ar nekas(spinings)

9 30 uz vietas, galaa rapalas vobleriitis, tas pats kurss vakar. Ielaizzu, 20 m pabraucu, tesiens un lidaks laivaa. 1,5 kg. Metu ripaa, ielaizzu, 50 m, tesiens, zandarts 48 cm galaa. Metu ripaa, ielaizzu, , 100 m tesiens, ka kaats gandriiz no rokaam laukaa, divi pumpeejieni un ccuss - zive bija liela, bet laikam panneema arii auklu zobos, nokosts virs pavadas. Ar citiem identiskiem rapalinniem vairs negaaja, jo veiksmiigaa kraasa palika kaadam veederaa. Riit jaaiepeerk veel.

uz identiskajiem, tik citaa kraasaa veel divi zemmeeri, ah skrobe par vobleri, ne par zivi, izbojaaja man drusku copi.