ja divos vārdos par šīs dienas copi, tad `- kā pa celmiem. Mēs 2 vīri vienā laivā sākām braukt it kā pa vējam , lai uzmetot kārtīgu kūkumu vējš nepūs gluži ģīmī . Trauksmes sirēnu skaņas laikam pamodināja pirmo ņemamo līdaciņu, bet kur nu pašā sākumā bāzīs maisā, JO GAN JAU VĒL BŪS... nebija ilgi jāgaida un kolēģis uz mīļoto vobleru atvilka zaļo virs 3 kg. Labākais, ka laikam mainījās vējš un pie tam pastiprinājās spēkā. No gaisa balts sniedziņš un viļņi arī jau tuvu baltai kapucei un te man kārtīgs rāviens, kamēr manējo dabū laukā no uztveramā tīkliņa, kolēģis bļauj, lai ātrāk to atbrīvo, jo lūk pašam zaļā jau rausta kātu. Tā knapi zivi izkratījis grūdu ķeseli ar visu vobleri pēc nākošās. Sanāca , un atkal kolēģim lielāka....... Nobraucot krastā un pie desu maizes piedzerot tēju izštukojām tālāko taktiku, bet velti - vairāk nekā nebija, tikai vairākkārt norauti pričendāļi un pilns ģīmis svaiga vēja ar sīkām sniega pārsliņām. Kāta rīņķi mēdza aizsalt.Tika manīti vēl divi kuģotāji . Viens no tiem bija tukšā. Pēc 15 tiem tika mesti kāti maisā un laikam līdz pavasarim.
25.novembris 2010, 20:25 |
links