Bjorgvins [11.nov]: Tiesa ar to paradīzi var būt kā būt.Ir tāda grāmatiņa par krietno karavīru Šveiku.Feldkurats ( Austroungārijas armijas garīdznieks) Kacs atzina,ka paradīzē cilvēki esot tik laipni,tiek izsmidzinātas augstākā labuma smaržas un tik ilgi atskaņo Brāmsa klasisko mūziku,ka cilvēki sāk ilgoties pēc elles un šķīstītavas.Garlaicīgi.Kaut kā tā.
Šajā kontekstā izstāstīšu anekdoti.
Reiz nonāk paradīzē paklausīgs baznīcēns.
Skaistums neaprakstāms. Skan mierīga mūzika, dzied putni, gaišzilas debesis, klāti galdi, augļi, vīns.
Cilvēki staro laimē.
Baznīcēns jautā sv. Pēterim- vai varu kaut uz mirkli ielūkoties ellē ?
Tu biji paklausīgs Dieva kalps, nāc ar mani.
Nonāk ellē. Skaistums visaptverošs. Gluži kā paradīzē. Vienīgi ļaudis drūmi, nokārtām galvām, ar asarām acīs.
Baznīcēns jautā- kamdēļ cilvēki tik bēdīgi, te taču ir tik labi ?
Viņi bēdājas, jo domā, ka paradīzē ir labāk.
Aņuks, ne aņuks, bet ļoti precīzi raksturo cilvēka būtību :)