Nu tad beidzot, ir pienākusi arī mana kārta. Naktsmājas ir sarunātas un nezināmie copes lauki arī noskatīti virtuāli datorā pateicoties dažiem labiem padomiem . Sajūtas ir visai interesantas, kas aizved mani līdz bērnības gadiem, kad būdams maziņš ar lazdas kātu devos pie mūsu likteņupes zvejot. Nezini kur, kas uz kā utt.... Tāpat iztēlojos situāciju ierodoties izraudzītajā vietā, balts klajums , apkārt klusums un miers. Nu kaut kā tā, sapņojot par savu pirmo ši gada zemledus copi pāršalts gan bērnības atmiņas, gan nākotnes vīzijas.
Sestdienas naktī izbraucam. Pirmdienas vakarā atskaitīšos, visiem ne askas un jaukas brīvdienas!
P.S. Katra pavadītā minūte copē, pagarina mūžu!!!
15.decembris 2010, 22:59 |
links