Piekrītu eMKam, ka nav viss tik vienkārši, pareizāk sakot skaidrības nav nekādas :) Cik speciālistu tik viedokļu, pie tam šo frāzi es attiecinu uz visu pasauli (vēdzeļu areālu). Ir pilns ar večukiem, kas savā upītē velk un ir baigie guru, bet tā nav visaptveroša teorija. Kaut vai par to, kāpēc vēdzele guļas virsū bļitkai? Jūs domājat viņa neatšķir dzīvu ēsmu no nedzīvas vai organisku ēsmu no neorganiskas. Es personīgi domāju, ka jau pa gabalu redzot, ka bļitka nokustas vēdzele tuvojas, bet viņa nav droša, ka tas ir ēdams, jo tas taču bleķis! Bet kustas! Kustēties var tikai kaut kas dzīvs. Tajā brīdī, kad bļitka guļ nekustīgi uz grunts vēdzele to aposta ar ūsu un jūtīgajajām krūšu spurām. Tā arī aizcemmerējas. Citreiz viņa stāv blakus un domā (jā domā!!!) ko darīt, bet šis ņēm un noraustās. Nu ko, vēdzele drošības pēc pakampj... un tad āķis mutē. Par to vai ļurba ēd nārsta laikā vai nē, es arī esmu lasījis pilnīgi pretējas domas. Piemēram, pēc nārsta lielās mammas aprij tēviņu, kas pagadās tuvāk mutei :))) un daudz ko citu, bet nav man spēka tik daudz rakstīt :)))
9.janvāris 2011, 19:42 |
links