Tātad neizdiskutētie jautājumi, kas patiesībā skar konkrētu normu maiņu, kurus varētu iesniegt situācijā, kad tiek grozīti Makšķerēšanas noteikumi. Tikai par tiem vajadzētu pašiem vienoties. Vispirms izdomājot kā par to diskutēsim.
1. Uzsākt diskusiju ar ihtiologiem un noteikt zinātniski pamatotus liegumus lomā paturamo zivju izmēriem, nosakot maksimālo pieļaujamo zivs izmēru, kuru drīkst paturēt lomā. Piemēram, aizliegt lomā paturēt karpas un līdakas, kas lielākas par 5 kg. u.c pamainīt vedzēļu izmēru noteikumos,ka varētu paturēt no 40cm , nevis kā tagad no 30cm.
2. Atļaut ķert signālvēžus un šaurspīļvēžus.
3. Palielināt sodus par zemmēru paturēšanu.
4. Izstrādāt normas, kas ļauj % no iekasētajām soda naudām ieskaitīt vides inspektoru algām, ekipējumam, inventāram, degvielai.
5. Samazināt lomā paturamo zivju skaitu
6. Rast iespēju makšķerniekiem rosināt grozījumu pieņemšanu makšķerēšanu ierobežojošos noteikumos publiskajās ūdenstilpēs. Pieļaut lietot laivas ar elektromotoriem ūdenstilpēs, kur tas pašllaik aizliegts, piemēram, Babītē.
7. aizliegt ķert zandartus ar dzīvās ēsmas zivtiņām, vai to daļām (pamatojums daudz atbrīvoto zemmēru iet bojā
8. Zivju mazuļus ielaist tikai publiskajās ūdenstilpēs, kurās netiek organizēta licencētā makšķerēšana.
9. atcelt 5 kg asaru maksimālo svaru vienā copes reizē
10. Izstrādāt būtisku valsts ūdens pārvaldes sistēmas maiņu, ieceļot vienu valsts iekšzemes un piekrastes ūdeņu pārvaldnieku, kurš izstrādā mērķu un vadlīniju kopumu pamatojoties uz kuriem arī veido savu darbību, apkopo savā pārvaldījumā esošo ūdeņu stāvokli, izstrādā to apsaimniekošanai, stāvokļa uzlabošanai un aizsardzībai nepieciešamos likumdošanas priekšlikumus, vada, koriģē pasākumus ūdens tilpņu, to zivju resursu stāvokļa uzlabošanai un aizsardzībai.
11. Aizliegt iegūt visu gadu alatas, strauta foreles, lasi nārsta laikā.
12. Atļaut makšķerēt no laivām visu sezonu, jo nav loģiska pamatojuma šādam aizliegumam.
13. Nodalīt un publiskot finansējumu, kas iegūts no makšķerēšanas karšu tirdzniecības no pārējā finansējuma, vienlaicīgi publiskojot cik un kam tiek tērēts konkrētais finansējums (īpaši norādot cik tiek tērēts zivju atražošanai - kādas un cik daudz zivis tiek atražotas un kādās ūdenstilpnēs ielaistas). Kategoriski aizliegt no makšķerēšanas karšu tirdzniecības iekasēto finansējumu izlietot: - zivju sugu atražošanai, kuras makšķerniekiem nav atļauts makšķerēt (piemēram, nēģi tiek pavairoti, bet makšķerniekiem to aizliegts ķert, daļēji tas atiecas arī uz lašiem un taimiņiem)
14. mākslīgi atražotos zivju mazuļus, kāpurus utt. izlaist ūdenstilpnēs, kurās zivju makšķerēšanai nepieciešamas speciālas licences ( piemēram, Doles zivju audzētavas līdaku kāpuri tiek laisti Usmas ezerā, bet, lai tur varētu makšķerēt nepieciešms iegādāties speciālas licenzes);
15. Pārskatīt atļauto makšķeru daudzumu, šo ierobežojumu koncentrēt uz atļauto āķu daudzumu. Ja ir atļauts makšķerēt ar divām makšķerēm, kurām katrai ir ne vairāk kā trīs āķi, tad varētu tu atļaut makšķerēt ar vairāk makšķerēm, kurai katrai ir viens āķis. – tas vairāk uz karpiniekiem attiecas. Es piemēram nesaprotu, kādēļ neļaut makšķerēt ar vairāk makšķerēm, kurām katrai ir viens āķis. Tik un tā pat ja kāds mēģinās copēt ar 6 gruntenēm brekšus un sāksies žors, no gruntsmakšķeru skaita loma lielums nepalielināsies, jo cilvēks ar 2 rokām var apkalpot tikai tik makšķeres, cik viņš var. A ja neķeras, tad kāda šķirba, vai uz vienas vai sešām makšķerēm neķeras:D
11.janvāris 2011, 20:28 |
links 
