mans viedoklis iekš JST lapas:
Šobrīd man izskatās, ka domstarpības lielā mērā ir saistītas ar to, ko dažreiz sauc par “pazudis tulkojumā”, tas ir doma ir līdzīga, bet vārdi kā tas tiek pausts atšķiras gan pieredzes, gan izglītības dēļ.
“Vadošā loma” tiešām bija termins PSRS konstitūcijā, kas nozīmēja to, ka “partija” zina kas tautai vajadzīgs, un tāpēc uzskatu, ka tas nav gluži atbilstošs demokrātiskai iekārtai un procedūrai, kas ir jau notikušais forums un tam sekojošie pasākumi.
“Vadošā loma” būtu aizstājama ar “kopīga viedokļa formulēšanu un pārstāvēšanu”, kas tad būtu Sadarbības padomes galvenais uzdevums.
Es piekrītu, ka rūpes par ūdeņiem būtu jānodod privātām organizācijām (sabiedriskām organizācijām), bet tam jābūt stingri regulētam, lai ūdeņi arī turpmāk būtu pieejami visdažādākajiem sabiedrības slāņiem, un makškernieki netiktu šķiroti pēc mantas stāvokļa. Ar to es saprotu to, ka apsaimniekošanas rezutātā nedrīkst rasties vietas, kur raudu vai asaru makškerēšana kļūst nesamērīgi dārga vai ekskluzīva (birokrātijas dēļ, kā tas ir Salacā), un to atļauties var tikai retais. Un šo organizāciju apvienošana un viedokļa formulēšana būtu Sadarbības padomes galvenais mēŗķis. Tāpat aŗi maksa galvenokārt būtu jāsaista ar papildus pakalpojumiem (izbūvētām copes un atpūtas vietām) ar iespēju atteikties no šiem pakalpojumiem, ja cilvēks atbraucis pamakšķerēt 2 stundas.
Viens no variantiem ir atsevišķu sugu zivju makšķerēšanai paredzētas licenzes (bez makšķerēšanas kartēm), piemēram lašiem, samiem, zušiem, nevis makšķerēšanai kā tādai. (Neesmu eksperts, bet licenzēšana zivīm, kuras tiek speciāli pavairotas un ielaistas, kas protams nav lēts prieks).
Kā jau Jūs minējāt, tad inspektoru tuvākajā laikā vairāk nekļūs, tāpēc ir jārada mehānisms, kā sabiedrība var iesaistīties resursu saglabāšanā. Ja udenstilpnē nav atļauta zveja ar tīkliem, tad jābūt ir iespējai makšķerniekam, paziņojot varas institūcijām, šo tīklu sagriezt un iemest laivā, vai izsaukt policiju un ievest ar laivu uz nelikumīgās nodarbes vietu (ja makšķernieks uzskata, ka krūmos viņu jau gaida maliķi). Piemēram stāsts par to, ka secensību laikā maliķi pretējā krastā sēž ar akumulatoriem un gaida, kad nozudīs tauta ir visatļautības un nesodāmības sajūtas augstākā pakāpe.
24.janvāris 2011, 13:38 |
links