Šodien varētu teikt, ka esmu pat apmierināts ar copīti...nekādu baigo monstru nebija, bet process notika, salasījās 20gb strīpaiņi no 100-200gr rumpī, liels daudzums ar zirgazobiem, ko laiku pa laikam saujās salicis nesu slīcināt uz tālāku āliņģi...
Pagājušo nedēļu viena aszobe aiznesa murmuli, nolēmu "atriebties", tāpēc paņēmu arī līdaku makšķeri. Mazs asarīts uz āķa un hopsā...kamēr biju aizrāvies ar strīpaino copi, nogulēju līdakmakšķeres ņēmienu, jo tā bija aiz muguras...piegāju, aukla izstiepta līdz galam, heh...uzmanīgi savācu lieko auklu, bet liekas ir kaut kur aptinies, ar pavisam nelielu piepūli pavelku, atbrīvojas...izvelku uz ledus visu uzparikti bez trojņika, pavadiņa noļurkāta un ir izpūrusi, kā sētnieka slota. Šitāds prikols vēl nav bijis :)
Citas pavadas nav, āķu arī, bet no kolēģa aizņemos palielu vienžuburi no čorta, ar visiem kembrikiem, vienkārši piesienu pie pavadas, izpūrušais gals kādus 2cm garš...izskatās krimināli...bet lai kā arī nebūtu, kamēr kacēju asarīšus, tajā pat caurumā vēl viens cops un šoreiz ap 2kg ščukārs ir uz ledus. Protams, pirmais skatos vai nav manāms mans nokostais murmulis...naf.
Ap 15tiem emociju pietiek un apmierināts šļūcu uz māju pusi :)
31.janvāris 2011, 20:31 |
links