Nedēļas nogale pavadīta Gulbenes pusē, tagad var iemest mazo atskaiti par tur paveikto :)))
Piektdienas rīts, dodamies mežu gāzt, sagāžam mežu, atbrauc traktors ar piekabi, pielādējam, un domājam laist uz mājām un kraut ārā...te Tev bija...zeme pat centimetru nav sasalusi - pēc paris metriem traktors ar visu piekabi bija tā noslīcis, ka dabujām visu sakrauto kraut ārā un tad pa ceturtdaļkravai lēnām vizināties....sapratām, ka tā nav aršana un šo pasākumu pārcēlām uz vēlāku pavasari :))) nu ko...tā kā plānotais meža gāšanas pasākums izgāzās...var aizkriet līdz tuvējam ezerelim :))) šoziem gan vietējie tur copi nav manījuši, bet nekas...aizskrienam...bijām trijatā....nourbāmies...abi kolēģi staigāja ar bļitkām, es ar murmuli, bet copi tā arī neieraudzījām....ka nav, nav...dodamies atkal uz māju pusi...sapratām, ka vēl laika daudz un nolēmām rītdienas rīta plānoto paveikt jau šovakar - proti nokaut cūciņ :))) grūti gāja, palika tumšs, bet arī to padarījām :))) nogurums ņēma virsroku, pirtiņa, pāris bairīši, pāris zoles partijas un pie miera...kā nekā rīt no rīt uz copp :))) pienāk rīts, ārā vēl tumšs, bet asari jau sauc :))) kad izkasamies ārā no mājas jau rīta gaisma sāk ceļu rādīt...braucot domājam kur doties....izvēle krīt uz Gauju...tā arī daram....vietiņa izskatās feina un nolemjam tur pat arī palikt....saurbjamies un copes bauda var sākties....es iemērcu savu mīļo murmulīti un pēc necik ilga laika sardziņš sāk savu filmu rādīt...nav ko daudz lūrēt..jācērt...IR!! pirmais ašuks druksu pāri 100 gramiem jau ir uz ledus :))) sākums cerīgs :)) kamēr lieku svaigu motili uz āķa, no kolēģa puses pāris mātes vārdi izskrien...izrādās netālu no lunkas baigais kumpainis notinies :DD nu ko darīt, jāmeklē nākošais....pēc nielga brīsniņa man uz ledus jau nākošais ašuks, vienīgi zirgazoba lielumā....to uzspraužam uz āķa un mērcam iekšā potenciālā līdakas uzbrukuma zonā, pēc tam copi turpinam... tirinot murmulīti, paralēli raugos apkārt...pēkšņi viens no vietējajiem pielec kājās un baigajā spurtā metās pretējā krasta virzienā...pāris roku kustības un jau atpakaļ nāk ar smuku zaļsvārcīti...ehh...manējais karogs vēl guļ dziļā sniega ieskauts :((( pa retam piesakās vēl pa kādam ašukam, bet visi ir tik niecīgi, ka copes prieks sāk lēnām apklust...nolemjam mainīt vietu....šoreiz izvēle krīt uz kāda no vietējiem karjeriem....pēc feina bridiena caur smago sniega segu, esam klāt :))) karjers diezgan liels...pretējā krastā var manīt divus vīrus sēžam...mēs nolemjam palikt te pat un pameklēt kādu ašuku....pēc necik ilga laika pretējā krastā sēdošais vīrs smagā skrējienā metas mūsu virzienā....āāā, netālu no mums ieraugam gaisā saslējušos karodziņu :))) bet prieks vīra sejā pēc piecirtiena izklīst, jo galā nekā nav...paši tikmēr jau esam nourbušies un sākam meklēt....uz bļitkas regulāri kāds uzknābj, bet ņemt negrib, taču staigājot pakaļ bļitkotājam, pa viņa sakaitinātajiem āliņģiem, uz murmuļa sāk raiti pieteikties ašuki...jāteic gan, ka kārtējo reizi zirga zoba lielumā....nekas rīt ar vēl diena un dodamies mājās, kur jau gaida svaigi saceptas cūkas akniņas un brīnumgardas karbonādes...ehhhh...šito rakstot aš siekalas mutē saskrēja :))) bet labs ir...paēdām, pirtiņa, pa ņabītim, pa zoles partijai un pie miera :))) nākošais rīts nāk ar smugu sniega jaunpievedumu - pa nakti uzkrituši savi 5-7 cm sniega, tas gan mūs neaptur....lecam rumakā un aidā uz mazu meža purva ezereli :))) viss būtu feini, bet līdz tam ar kājām jāšpago ļoooooti feins gabaliņš...lai slavēta termoveļa...pēc tāda gājiena tik ātri palikt sausam ir tiešām apsveicami (jāpateices cienītās Z-svētku presentam) pēc vienas pīpes sākam urbties...esam 4atā...tādēļ varam paņemt salīdzīnoši lielu laukumu...divi no mums strādā ar balansieriem, bet es ar čomu maucam uz murmuļiem....ezerelis sekls...tāds ap 1.5-2 metru dziļš...taču šeit atšķirībā no iepriekšējās dienas asareļi izrāda jau nopietnāku interesi....izmērs gan varēja būt feināks, bet visu gribēt nevar :DDD vienu mazo bēdu brāli atkal uzmaucu uz āķa un netālu no mums nogremdēju....tā arī diena pagāja...vilkām ašukus, pa retam pamainīju ūdas vietu, bet neviens par viņu neinteresējās...nolēmu vēl pēdējo reizi pamainīt vietu, tā arī izdaru un pēc minūtēm 10 sirdij pukstēt straujāk liek koši sarkanais stojaks :)))) mierīgu gaitu pieeju klāt....bet nekas vairs nenotiek...svins ir norauts līdz gruntij, bet tas arī viss....paņemu rokās...pačamdos, bet tukš..diemžēl pirmais un vienīgais stojaks izrādās tukš...žēl...adrenalīns krūtīs sāk lēnām izust un var turpināt tirināt murmuli...pavilkām ašukus un varēja doties uz mājām....tur vēl pa kādai karbonādītei, pa kādai akniņai, pa kādai marinētai beciņai un varējām doties jau uz Rīgas pusi :)))
Nu lūk arī mana brīvdienu cope!!
Ne asakas!
7.februāris 2011, 16:06 |
links 
