Visiem labrīt! Mazliet novēlota atskaite! Pagājušās treždienas vakarā četru vīru kompānijā startējam uz brīnumezeru.Laiks paiet ātri, protams tiek apspriestas copes lietas , jaunākie pašu darinājumi un stratēģija asaru meklēšanā! Ik pa brīdim brīvie no stūres uzkož pa cepumam. Ceļā satikām pāris meža iemītniekus , bet par laimi tie ar mums atsveicinājās jau pa gabalu. Ierodamies Mustvē pie Igauņu paziņas vēlu naktī , izkraujam mantas vēl pa cepumam un uz sāniem mazliet atgūt spēkus pēc garā ceļa. Ilgi nevar aizmigt jo pēc dažām stundām ir jādodās tālēs zilājās , un ar pārdomām par copi pārtruc miega iejaukšanās. Mostamies , pa kafijai , vieglas brokastis un dodamies uzkraut savu darba zirgu. Iekārtojušies ērtāk divi uz moča , divi kamanās , uzliekot atzīmi 22 km dodamies ceļā. Brauciens liekās ļoti viegls sniega putra sasalusi un mocis skrien viegli. Nu pēc kādām 45 min esam sevis jau iepriekš noskatītajā punktā. Izsēdinu savus cīņu biedrus, un pats nolemju apskriet mazu loku. Iebraucot vēl kādu kilometru tālāk atrodu pamatīgus torosu krāvumus, un nolemju pamēģināt. Zviedrinieks ātri norūc un lunka ir gatava. Mēģinu, bet nekā. Mēģinu atkal un te nu pirmā cope, piecirtiens un pirmais galā izvelku nu tāda sērkočiņa garuma asarīt, pie sevīm paraustu sejas vaibstus un nolemju turpināt, un atkal cope , bet ..... ahā IR . skaists asars, laižu atkal un atkal skaists asars.Daudz nedomājot uzzvanu kolēģiem, kā šiem ar rezultātiem , nu nekas nepiesakās, man atbilde nokijā. Lecu uz moča un laižu šiem pakaļ , izmetamies pie manas lunkas un visu dienu tur arī paliekam, ik pa brīdim paskatoties uz kolēģiem redzu raksturīgos vingrojumus , kas priecē arī mani:)) Tā nu laiks ir jau 16 un dodamies uz mājpusi ar smaidīgām sejām, un pilnām ragavām zivju. Brauciens notiek pilnīgā miglas, sniega dūmakā, un tikai cerīgi skatoties uz brīnumierīces bultu jau pēc 45 min mēs esam krastā precīzi kur bija domāts, viri kas nebija redzējuši ierīces spējas bija ļoti izbrīnīti , kā tas ir iespējams:)))
Izkraujamies, pārsienam makšķerītes, kārtīgas vakarīņa, tiek uzpildīts mocis nākamaij dienai un dodamies labā noskaņojumā pie miera. Esam izlēmuši pamēģināt otrā dienā citu vietu , un ar tumsu doties meklējumos. Agrs rīt aiz loga tumsa un mēs ātri sakraujot mantas , dodamies uz noskatīto vietu. Brauciens pa tumsu ir vēl vieglāks , jo ir redzami visi nelīdzenumi uz ezera un brauciens ir komfortabls, līdz pēkšņi labā ātrumā ielidojam putrā līdz pusmocim , mazliet pamokoties , atkabinot ragavar dabūnam galopā izruta savu zirgu uz sausāku vietu. Nolemjam, ka vajag bruak uz vecajām vietām pa vakardienas ceļu un tā arī daram, jo nav vēlmes vēlreiz ielidot līdz ceļiem putrā. Pēc pusstundas esam jaunā vietā , kura ieskauta torosu ielenkumā. Mēģinam un lieta aiziet no jauna! Asars atsaucās , bet ar piepūli, bet neko ik pa brīdim uznāk viļņveida cope. Nolemjam ka visu dienu arī šeit pavadīsim un tā pienākot vakaram visu dienu arī nocopējām! Atpakaļa pa vakardienas taciņu dodamies uz mājas pusi. Brauciens jauks līdz atkal jūtama pamatīga pretestība un mocis pāriet ūdensmoča režimā, izbraucot krastā redzu savus kolēģu, kas bija ieņēmuši komfortablo vietu ragavās uz zivīm , visus slapjus kā pēc dušas apmeklējuma. Bet priecīgi, ka tikuši arā vācam kopā mantas, zivis un pārējos loriņus lai varētu doties uz dzimteni. Tā pagāja divas piedzīvojumu pilnas neaizmirstamas copes dienas. Protams tieka apspriesta nākamā reize par brīnumezrera apmeklējumu, jo varēs jau mēģināt piemānīt citu zivju sugu tādu kā vēdzli.
P.S. Zivju noķērām daudz , ļoti daudz, vidēji no 150-500, trāpījās pa kādam breksim, un mazi amnestēti zandartiņi. Attālums 22 km , dziļums 9-10 m koordinātes N 58 49.137, E027 18.439,
Ā un vēl paldies mūsu ceļa dienestiem , kas nežēlo pretslīdes materiālus slideno ceļu apstrādei, jo Igaunija bija briesmīga tīrais spogulis bļļļļ...
Iemetu arī dažas bildes! Visiem ne asakas!!!
7.februāris 2011, 10:36 |
links