Diemžēl netieku uz Ērgļa organizēto sanāksmi šovakar, tomēr biju gatavojies tai, un, lai labs darbs neietu pazušanā, publicēju šeit savas pārdomas, ko būtu licis priekšā sanāksmes dalībniekiem:
Par sanāksmes darba kārtībā skatāmajiem jautājumiem.
*Pats svarīgākais jautājums par mērķiem un apjomu, ko jaundibināmā organizācija darīs, kāds būs tās darbības rezultāts un vai tā pārstāvēs tikai makšķerniekus vai visu zivsaimniecības nozari – makšķerniekus, zemūdens medniekus, zvejniekus, zivjaudzētājus, zinātniekus, ražotājus, pakalpojumu sniedzējus un tirgotājus (varbūt kādu aizmirsu..)?
**Otrs būtisks jautājums ir par to, kāpēc nedarbojas pašreizējais modelis, kad ir izveidots Latvijas Zivju fonds, kā ZM apakšstruktūra. ZF padomē ir iekļauti 2 makšķernieku SO pārstāvji, lai aizstāvētu makšķernieku intereses. Kur ir problēma, kāpēc šis modelis jāatmet un jāveido jauna struktūra? Varbūt jāpanāk lielāka vai aktīvāka makšķernieku pārstāvniecība un lieta darīta? Varbūt tie nav "īstie" cilvēki? Vai varbūt viņi nav no "īstajām" asociācijām vai klubiem un tāpēc jātaisa cits modelis?
Kamēr šie jautājumi nav godīgi atbildēti es nesteigtos ar jaunas organizācijas veidošanu…tas novedīs tikai pie naida, strīdiem un ūdeņu dalīšanas starp makšķerniekiem, zvejniekiem un dažādām asociācijām...
Dažas pārdomas organizācijas dibināšanas sakarā, ja nu tomēr jādibina:
1. Organizācijas statuss un struktūra. Ir varianti kā dibināt:
- no "augšas" - ar ZM rīkojumu, iekļaujot padomē pa vienam pārstāvim no šobrīd reģistrētajām makšķernieku sabiedriskajām organizācijām (MSO), kas to vēlas. Darbības jāveic ZM.
- it kā no "apakšas" – izveidot vienu virs- sabiedrisko organizāciju, padomi, visām MSO, bet lai šī padome būtu valstiski atzīta, tad tās loma jānostiprina kāda likumā – piem. Zvejniecības (LOSP loma noteikta Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā.), darbības jāveic Saeimai.
2. Organizācijas finansējums atkarīgs no mērķiem ko tā darīs. Ja tikai "formulē vienotu makšķernieku, zvejnieku un zivjaudzētāju viedokli savu interešu aizstāvībai un tālākām sarunām ar valsts pārvaldes institūcijām, kā arī citiem sadarbības partneriem", vai nodarbojas ar JST vīzijas (
http://www.fishing.lv/speclapas/lmb_vizija.doc) 1. punktu – "nevalstiska organizācija, kura ... pārstāv makšķerniekus attiecībās ar valsti un pašvaldībām ... piedalās likumu un noteikumu izstrādē un citu valstiski nozīmīgu pasākumu realizācijā", tad finansējumu veido MSO, kas iekļautas padomē, maksājumi.
Ja mērķi un rezultāti ir plašāki piem. minētās JST vīzijas 2. – 5. punkti, tad šāda vīzija ir pretrunā ar labas pārvaldības praksi, ka jābūt atdalītām:
- likumdošanas funkcijām, t.i. kas nosaka "spēles noteikumus"
- izpildfunkcijām, t.i. kas "spēlē pēc noteikumiem"
- kontrolējošajāmun uzraugošajām funkcijām, kas kontrolē vai tiek "spēlēts pēc noteikumiem".
Ja visas šīs funkcijas samet vienā katlā, tad tad šāda "organizācija" sāk izskatīties pēc mafiozas struktūras, jo pati gan noteiks likumus un noteikumus, gan pēc tiem "spēlēs" vai spēles laikā mainīs, ja slikti kārtis nāks un arī pie viena uzraudzīs sevi…
Līdz ar to, ja organizācija vēlas "darīt" tad tā ir vienkārši biznesa struktūra, kura var organizēt ūdeņu apsaimniekošanu, bet kuru nedrīkst laist pie valstisku lēmumu/noteikumu pieņemšanas vai noteikumu ievērošanas kontroles.