ar kavēšanos, bet atskaite par sestdienas copi.
Izbraucām ar pusstundas kavēšanos, bija iedots cits šoferis, kuram ir talants apmaldīties trijās priedēs, norunātajās vietās savācot braucējus bija jāsecina, ka nekad nevajag ticēt goda vārdam, jo pāris braucēji neatnāca, bet nu lai ir kā ir. Braucam, lēnām kožam, visi apmierināti un jautri, pēkšņi šoferis prasa vai mums bija jābrauc caur Smilteni, ...pī pī...., dunduks Valmierā aizbraucis uz Smiltenes pusi un iedomājās paprasīt tikai pirms iebraukšanas pilsētā, tā nu mums pašiem negribot sanāca paciemoties, tālāk it kā braucam bez starpgadījumiem, bet laiks ir zaudēts kopumā ap stundu, tomēr izbraucām ar rezervi un ap septiņiem esam uz vietas. Iekšā vedējs igaunis tikai plāta rokas, sak, veči, nokavējāt, tagad dzīvā rinda, bet veiksmīgi trijos braucienos visi iebraucam ezerā.
Pati cope bija izteikti kaprīza, es netiku uz rīta ņēmienu, bet veči esot pirmo stundu paķēruši, es pagāju no visiem nost, bet uz pirmajiem 10 āliņģiem noķēru tikai vienu raudu un vienu asari, vietu, kur ir asari atradu tikai ap 11, pirmajā āliņģī noķēru trīs asarus un uzreiz uzcēlu telti un nosēdināju tur savu meiteni, lai sēž un copē, pats tur pat apkārt uztaisīju 3 āliņģus un pa tiem arī strādāju, kad kāds pieklusa, tad paplašināju meklējamo rajonu vēl ar pāris āliņģiem. Zivis ņēma ļoti kaprīzi, asarīši 80-250 grami, auksts, vējš, līdz ar to bija grūti strādāt, bet cope interesanta, noķer uzreiz 1-3 asarus un pauze, padauzi pa grunti, pacel kādu centimetru un atkal kāds paņem, vairāk copju nav, celies ej uz nākošo āliņģi, tur tieši tas pats stāsts un tā visu laiku riņķo pa 3-5 caurumiem. Kopumā es salasīju ap 8 kg ēdamo asaru, meitene pie viena āļiņģa sēžot arī savus 5 kg salasīja.
Atpakaļ ceļā bija dažādi aktīvisti un dažādas emocijas, ko es norakstu uz palielinātu iekšējā sildītāja devu, bet parasti visi mājupceļā saldi guļ un pīppauze nav nepieciešama, čurāt var autobusā, tualete tur ir, tas ka vienmēr kādam liekās, ka citi ir mudaki ir tikai normāli, es arī nesaku, ka tāds neesmu..., bet visumā jau braucienam nebija ne vainas, tā vismaz saka tie, kuri atcerās, ka bija Peipusā .....
Starp citu pie manis ir tāda raiba soma, kurā ir zābaki, ja aizmirsāt, tad varat tos atdabūt, liels "PALDIES" tam, kurš nogrieza striķi Urmasa ragaviņām, kā arī tiem "tautiešiem" kuri nepasūtot un nesamaksājot paņēma no meitenes motili, bet visādi citādi bija ok.
Ja ir vēlme turp braukt vēlreiz, tad uz 26.02. kompānija jau lasās, autobuss būs lielāks un šoferis cits .....
14.februāris 2011, 17:21 |
links