Kur ir patiesība?

eergli

Novērtē arī kapitāla spēju pārvietoties uz ienesīgākām vietām ;)
25.februāris 2011, 09:16 | links
 
kungi Jūs pārāk zemu vērtējat kapitālisma spēju izdzīvot. Bet nekas, tādu kļūda ir pieļāvuši arī varen gudri vīri Markss, Ļeņins u.c. :DDD

Ekonomika ies uz augšu, ir daudzas lietas uz kurām var ieeknomēt gadu, varbūt divus, bet tad tās tīti objektīvi atkal jāsāk patērēt. Būs labi!
25.februāris 2011, 08:57 | links
 
ekanomists :(
25.februāris 2011, 08:51 | links
 
šis laiks ir izdevīgs visādiem prihvatizētājiem tik pie lētiem īpašumiem un citādām mahinācijām.izlasot materiālu ,prognozes(par latvijas ekanomiku) kas tika publicēts žurnālā"Mājas viesis", izdots 2010g 7.maijā.Šīs prognozes ir jau piepildījušās.tālākais valdības kurs ved tikai dziļāk bedrē,no kuras izejas pagaidām nav!!!nu negribas vairs vispār neko darīt!!!
25.februāris 2011, 08:50 | links
 
V.S.O.P.- izsaku līdzjūtību! Pazīstamas sajūtas, vismaz man. Jauna diena gudrāka par vakaru! Laikam jau nevar gulēt un ļaut tiem stikutiem vinnēt.
Za poņimaņije! Za ribalku! Blē!
24.februāris 2011, 16:01 | links
 
Ērgli, var Buļļupē ar šķērseni makšķerēt arī ziemas periodā, ja tur nedarbojas kādi citi liegumi, kas vairāk ir saistīti ar lašiem. Nu nav tā upe.
24.februāris 2011, 14:51 | links
 
Nu nedrīkstam mēs predefinēt ka neviens mūs neklausīsies un neņems galvā. Tad jau vispār nafig kaut ko darīt - labāk sēdēt un vaidēt, ka viss ānusā. Mana pieredze rāda, ka, ja sāc ko darīt un sāc aktīvi, tad jebkurā miegainā "skudru pūznī" var tādu haju sataisīt, ka prieks. Protams smagākie argumenti (tipa 2000 copmaņu ar urbjiem pie MK) , protams, strādā vislabāk - klasiķa doma, ka ar labu vārdu un revolveri var izdarīt daudz vairāk nekā ar labu vārdu vien joprojām ir aktuāla :)

Es no diskusijas off līdz svētdienai - Peipuss sauc :)
24.februāris 2011, 13:51 | links
 
Darīt ta darīšu tik un tā ;) balgānam nav jēgas.
24.februāris 2011, 13:46 | links
 
V.S.O.P. tu jau zini kā ir ar to cerību makšķerniekiem, kā te viens izteicās, ka makšķerniekam zūd cerība, kad ieliek makšķeres mašīnā.
Labāk izdarīt visu ko var, nekā pēc tam kost pirkstos, ka neizdarīji.
24.februāris 2011, 13:36 | links
 
Nedomāju, ka šo jautājumu var izdiskutēt internetā. Pamodīsies "brālītis" un "dabūsi ar beisboleni".

Tas, ka LV likumdošana ir samežģīta līdz ptreizējam bezatbildības stāvoklim, ir fakts. Neesmu pārliecināts, ka tevi, mūs , kaut vai cik mēs būtu, kāds klausīsies. Tikko Lācītis nedēļas laikā "piedirsa" visu savu elektorātu, divreiz. Un viss būs kā tie daži lācīša tirinātāji nolems. ZB es off no šitās tēmas. MK vēl neesmu nopircis :( nemotivējās purvā naudu mest.
24.februāris 2011, 13:25 | links
 
atbildes lūdzu uzrakstīt līdz rītdienas 14:00, nav pieklājīgi ilgi klusēt :)))
24.februāris 2011, 13:17 | links
 
kāpēc ir vajadzīgs atsevišķs makšķerēšanas likums

1) Makšķerēšana, manuprāt, visupirms nav zivju iegūšanas veids, bet gan atpūtas veids, kurā tiek izmantoti valsts ūdeņi un zivju resursi. Kamēr tiek runāts par makšķerēšanu zvejniecības likuma izpratnē, kā zivju iegūšanas veidu, ir grūti runāt par saudzīgu attieksmi pret zivīm, „noķer un atlaid” principu, makšķerēšanu kā cilvēka saskarsmi ar dabu u.c. zivju resursu saglabāšanas pasākumiem. Tāpat jānorāda, ka šobrīd, vairumā gadījumu, zivju iegūšana makšķerējot nav ekonomiski pamatota, jo inventāra un citas makšķerēšanas izmaksas ir lielākas, nekā iegūto zivju vērtība. Tādējādi makšķerēšanas pamatā nav zivju iegūšana patērēšanai (tā ir papildu motivācija, ne galvenā), un no tā izrietoši nav loģiski to likt Zvejniecības likumā, kur runa ir par zivju iegūšanu, kā galveno mērķi.

2) Šobrīd Makšķerēšanas nozari faktiski regulē 3 normatīvie akti, Zvejniecības likuma 2 panti, un 2 Ministru kabineta noteikumi: Makšķerēšanas noteikumi un Licenzētās makšķerēšanas noteikumi. Ja pieņem, ka makšķernieku ir aptuveni 100 000 (ZM dati forumā), kas tērē naudu inventāra iegādei, licenzēm, laivu nomām, kempingiem utt. tad kopējais pienesums ekonomikai ir visai ievērojams. Līdz ar to, manuprāt, valstij būtu nepieciešams veidot sistēmu uz atsevišķa likuma pamata, kura veicinātu makšķerēšanas nozares ilgtspējīgu attīstību, kas nav iedomājama, bez makšķernieku tiesību paplašināšanas un to rūpīgākas aizsardzības. Šī brīža vājais un atsevišķos gadījumos arī neizkontrolējamais regulējums neveicina attīstību, bet nodrošina labākajā gadījumā status quo, jo viss ir faktiski pašplūsmā. Tāpat ūdeņu pārvaldībā ir haoss, par kaut ko atbild pašvaldība, par kaut ko iekšēju ūdeņu pārvalde, kaut ko dara Vides ministrija, kaut ko dara zemkopības ministrija. Izveidojot atsevišķu likumu, tiktu definēta nozare un tās mērķi, ūdeņu pārvaldība un kontrole vienā normatīvajā aktā, kas ļautu valstij efektīvāk un lietderīgāk pārvaldīt un kontrolēt ūdeņus.

3) Biedrību un nodibinājumu likums regulē sabiedrisko organizāciju izveidošanu, mantas izlietojumu, biedru tiesības un pienākumus, pārvaldes struktūras u.c. vispārīgus jautājumus, kas kopīgs visām sabiedriskajām organizācijām. Bet mums ir nepieciešams noteikt vienas konkrētas sabiedriskās organizācijas obligātu iesaistīšanu nozares politikas veidošanā un realizācijā, Gadījumos, ja nav likumā noteiktas organizācijas, ar kurām ir jākonsultējas (Kā piemēram arodbiedrības, darba devēju konfederācija, LOSP), tad valsts iestāde var izvēlēties organizāciju, ar kuru konsultēties, un tādējādi it kā nodrošinot sabiedrības viedokļa uzklausīšanu, lai arī šī organizācija pārstāv tikai ļoti šauru interešu loku. Tikai definējot nozari kopumā ar likumu, varētu izveidot sabiedrisko organizāciju, kurā ir iesaistītas visas nozares organizācijas (makšķernieki, tirgotāji, ražotāji, u.c.). Līdz ar to nodrošinot kopējo interešu ievērošanu un nozares ilgtspējīgu attīstību. Piemēram šī brīža situācijas, būtu grūti saprast tirgotāju un ražotāju iebildumus par kādu jaunu aizliegtu makšķerrīku, jo tas tieši viņus neskar, tas it kā ir vides aizsardzības jautājums, bet var radīt (un rada) zaudējumus gan privātpersonām, un no tā izrietoši arī ekonomikai kopumā.

4) Likums ļautu sabiedrībai uzzināt „varoņus”, kas apgrūtina nozares attīstību. Ministru kabineta noteikumi tiek izstrādāti tikai ministrijās un tādējādi sabiedrības iesaistīšanās ir zemākā līmenī. Likums tiek publiski debatēts Saeimā un līdz ar to tam ir lielāka atklātība. Tas savukārt ļauj samazināt iespēju, ka viens vai daži atsevišķi indivīdi izmanto likumdošanas procesu savu šauro interešu lobēšanai, bez sabiedrības atbalsta.

lūdzu papildināt un izteikt iebildumus, ja kaut kas ir šķērsām vai nepilnīgi.
24.februāris 2011, 13:06 | links
 
ar šķērsbļitku tur var makšķerēt? :)
24.februāris 2011, 13:05 | links
 
Buļļupe ir dabīgs, divas upes savienojoša upe (upe ir ņemts no nosaukuma).:)) Bet vispār jau caurteka.

caurteka

Īpaša būve vai caurule tekoša ūdens izvadīšanai zem kāda objekta (piem., zem ceļa). Šosejas c. C. iegruvusi.
Upe, kanāls, grāvis, kas savieno ūdenstilpnes.
24.februāris 2011, 13:01 | links
 
Andris ABC Buļlupe ir kas?
24.februāris 2011, 11:31 | links
 
Zaraza, tāpēc jau arī rakstiju, "nezinot kādā kontekstā"
Ērgli, upe ir dabas veidojums, pat ja to padziļina, iztaisno, tā paliek upe. Kanāls, grāvis ir mākslīgs veidojums un īpaši daudz, ko tur domāt nav.
24.februāris 2011, 11:07 | links
 
fiksi īss komentārs.

AndrisABC redz, lai es varētu ievērot likumus mani tie ir jāsaprot, kas tad man ir jāievēro, lai es netiktu sodīts. Bet piedodiet atvainojiet, ja man ir jādomā vai kāds palielāks savulaik iztaisnots upes posms ir grāvis vai upe? Kanāls ir grāvis vai upe? un kurā no tiem drīkst makšķerēt ar šķersbļitku un kurā nē?

Caurspīdīgums ir nepieciešams galvenokkārt uz MK naudas izlietojumu. Man nav žēl, ka kāds pelna, bet MK nav, lai pelnītu, bet lai šo naudu atgrieztu ūdeņiem, no tās veido mērķdotāciju.

Likumā noteiktajam regulējumam ir jābūt saprotamam , caurskatāmam (var izeskot sistēmas daļām, nevis kaut kas iekrīt melnajā caurumā un tad kaut kas iznāk ārā, kā tas ir šobrīd ar MK izplatīšanu) un precīzam.
24.februāris 2011, 10:51 | links
 
Urmaas,nokavēji,visu jau sadalījām,)))Palicis Teiču purvs,ņemsi;))))))))).Apsveicu Ikauņu svētkos!
24.februāris 2011, 10:46 | links
 
AndrisABC...

Saprotams, ka likumu precizitāti likums neregulē. Likums var regulēt kā notiek procesi, procedūras, lēmumu pieņemšanas mehānismus utt. Mūsu koncepcijas uzmetumā bija rakstīts: "makšķerēšanas nozarei ir nepieciešams atsevišķs likums (atsevišķi no Zvejniecības likuma), kurā tiek precīzi, caurspīdīgi un saprotami regulētas..."
Kas tur ir nepareizi? Kāpēc jst to aicina to risināt izglītības jomā? Varbūt, ka es viņu sapratu nepareizi, bet nu man ir tiesības uz savu subjektīvo sapratni, ja izglītības un loģikas nepietiek :)
24.februāris 2011, 10:45 | links
 
urmaas - precīzāk būtu teikt - Labrīt!!!!! :DDDDDDD Tu kā vienmēr iesaisties īstajā brīdī, lakoniski un tieši:D
24.februāris 2011, 10:43 | links
 

Pievieno savu atbildi

Nepieciešams reģistrēties, lai pievienotu atbildi!
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager