Kur ir patiesība?

dāmas un kungi, laiks domāt par biedrību, lai būtu pārstāvniecība Sadaarbības padomē. Lai biedrība nebūtu tikai tukša čaula, bet vismaz idejas cēlas, gaidīšu priekšlikumus, par to, kam noteikti jābūt statūtos.

Lai nu kāda tā biedrība būtu (sauktos), bet kaut kādas darbības, kur nepieciešams balsot, ierosinu veikt i-netā. Ir mājas lapa, piereģistrējies, nobalso. A to vēl sāksies fantastiskās atskaites par telpu īri utt...

zaraza piekrītu un atbalstu. Šis statūtu variants ir pārāk sashēmots kā organizatoriski tā birokrātiski.

Nedaudz papildināšu Eergļa komentārus. Ja viņš koncentrējās uz pašas organizācijas struktūras un hierarhijas absurdumu, tad es centos īsi paķidāt organizācijas būtību, mērķus, uzdevumus un finanses:





1. Organizācijas nosaukums un būtība

- Ne organizācijas nosaukumā ne tekstā statūtu projekta autori apzināti vai neapzināti nelieto terminu „nozare” attiecībā uz makšķerēšanu. (un vispār kopumā dokumentā aizstāt „makšķerēšana” ar „makšķerēšanas nozare”)

- pats ierosinātais nosaukums “Makšķerēšanas organizāciju sadarbības padome” norāda uz šauru specializāciju - autori uzstāj tikai un vienīgi uz organizāciju vienošanu, tādā veidā joprojām paliekot par orgānu, kas labākajā gadījumā pārstāvēs 1-2% no visas makšķernieku masas. Ja mēs gribam runāt par +/- visaptverošu makšķernieku organizāciju, kas ir juridiskas un morālas tiesības būt makšķerēšanas nozares ruporam, tad vai nu jāatļauj individuālo biedru dalība vai arī jāizdomā mehānisms kā “brīvprātīgi/piespiedu kārtā apvienot visus makšķerniekus organizācijās vismaz formāli (piemēram nopērkot MK automātiski kļūst par biedru) Organizācijas nosaukuma veiksmīgāks variants varētu būt „Makšķerēšanas nozares sadarbības padome”

- Pašreiz piedāvātā balsstiesību Balsstiesību struktūra 1 biedrs (juridiska persona) = 1 balss noliek vienā līmenī gan mikro-biedrus gan lielus klubus. Šāda situācija nav loģiska un neatbilst demokrātijas pamatprincipiem, līdz ar to būtu nepieciešamas balsu sadalījums samērīgi katras organizācijas pārstāvēto biedru skaitam. (kā variants vispār visu atskaites sistēmu piesiet pie fiziskiem biedriem, kam tiesības pilnvarot savas balsis izmantot organizācijai) Šāda pieeja būtu arī motivācija organizācijām aktīvi piesaistīt jaunus biedrus, tādējādi palielinot savu ietekmi.


2. Organizācijas mērķi un uzdevumi

- Pašreiz definētie mērķi, manuprāt, ir uzrakstīti samērā kvalitatīvi un īsti ko iebilst nav, taču domāju, ka tos vajadzētu papildināt ar tēzi par centieniem panākt atsevišķas makšķerēšanas normatīvās bāzes (likuma) idejas virzīšanu.

- Attiecībā uz uzdevumiem, tad , manuprāt tos noteikti būtu nepieciešams papildināt ar vismaz sekojošo:
a. organizācija uzdevums ir cīnīties par publisko ūdeņu pieejamības nodrošināšanu iespējami plašam makšķernieku lokam un to privatizācijas nepieļaušanu
b. organizācija palīdz/pārstāv savus biedrus makšķernieku tiesību un interešu aizsardzībā (piemēram, par piekļuvi ūdeņiem, tauvas joslām utml.)

- nav saprotams, ko statūtu projekta autori domājuši ar “2.2.3. izveidot un uzturēt visaptverošu iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu amatierzvejas tiesību lietotāju uzskaitījumu” kam tas vajadzīgs? Reģistru izveide un uzturēšana it kā ir valsts prerogatīva, pie tam nav saprotams vai zem „amatierzvejas tiesību lietotājiem” ir domātas fiziskas vai juridiskas personas (klubi). Ja fiziskas personas, tad šāda reģistra izveidei viennozīmīgi nepieciešama īpaša Datu valsts inspekcijas un citu kompetentu iestāžu akcepts, tā kā ietverti personas dati utt.? Un kā paredzēts šo informāciju savākt? Valstij, manuprāt, nav tiesību dot šādu informāciju SO, savukārt paši makšķernieki to var sniegt/vai nesniegt brīvprātīgi.


3. Finanses

- Uzreiz būtu jārada konkrēta skaidrība par prognozējamajām biedra naudu apmēru robežām. To būtu jāizlemj pēc iespējas plašākam lokam, tā kā biedru naudas ir instruments, ar kuru var manipulēt ar biedru struktūru – nosakot neadekvātas biedru naudas organizāciju var pārvērst par elitāru klubiņu izredzētajiem.
- Nav saprotams ko autori domājuši ar „11.1.4. ienākumi no Biedrības veiktās saimnieciskās darbības, kā papilddarbības”. Kāda saimnieciskā darbība? Mēs taču it kā runājam par nozari reprezentējošu SO, nevis biznesa projektu? Ja runa iet par potenciālo ūdeņu apsaimniekošanu, tad , manuprāt, šādai organizācijai pašai to darot rastos interešu konflikta situācija . Pats jautājums par ūdeņu apsaimniekošanu ir diskutabls, bet jebkurā gadījumā, ja šāds modelis tiek pieņemts, tad tā var būt SO biedru kompetence nevis pašas „jumta” organizācijas.
- Uzskatu, ka SO valdei ir jāstrādā bez atlīdzības. Atlīdzību var saņemt pieaicinātie algotie darbinieki, eksperti utml. taču tādiem, savukārt, nedrīkst būt nekādai ietekmei uz organizācijas politiku un stratēģisko lēmumu pieņemšanu.

īsumā sakot, sashēmots ir pārāk stipri. Ja visu veido vienkārši pēc standarta Biedrības, tad viss +/- saliekās savos plauktos. Jo mazāk shēmošanas jo labāk.

Bet vispirms vajag izdiskutēt ko organizācija darīs kā izskatīsies utt. Kas ir 18. marta sapulces pamatā. Tajā skaitā par reģionālo dalījumu, finansēm pārstāvniecību utt

eerglis - tieši tā.

Eerglis,labs.Es vēl piebilstu,ka biedriem ir tiesības jebkurā laikā sasaukt sapulci un jebkuru valdes vai nevaldes locekli izslēgt.

publicēju atbildi:

Par anonīmajiem statūtiem

Paldies aktīvistiem par ieguldīto laiku un centieniem. Lai nerunātu sīkās detaļās (mērķi un uzdevumi utml) tāpēc pievērsīšos manuprāt svarīgākajiem statūtu sistēmiskajiem jautājumiem.
No statūtiem nav skaidrs kā tieši veidosies Biedrības finansējums, un kādā apmērā tas tiek plānots, līdz ar to nav skaidrība par to, vai šāds projekts ir īstenojams finansiāli. Varbūt iesniedzēji var izklāstīt savu redzējumu par biedrības finansējumu, tā apmēru, biedra naudām utml. Būšu ļoti pateicīgs, un diskusija izvērtīsies kvalitatīvāka.

1) Par Biedrības biedru var kļūt organizācijas, tajā pašā laikā 10.6. punkts paredz valdes locekļa pilnvaru izbeigšanos, ja viņš vairs nav Biedrības biedrs. Organizācija nevar būt valdes loceklis, un fiziska persona nevar būt biedrs. Šeit manuprāt ir būtiska pretruna.
2) Es līdz galam neesmu sapratis 5.4. punkta jēgu. Tajā tiek teikts, ka visi piedalās sapulcēs (komisijās darba sēdēs u.c.). Tajā pašā laikā pārstāvji (nezinu kuri) nedrīkst runāt pretēji Biedrības nostādnēm un pieņemtajiem lēmumiem. Te manuprāt ir saskatāma cenzūra, ka biedram nevar būt atšķirīgs viedoklis no Biedrības, nezinu vai pastāvot šādiem apstākļiem var vispār būt kāda diskusija Biedrības iekšienē par makšķerēšanas nozari.
3) Pārstāvju sapulce un valde nav atšķirīgas institūcijas, bet lielā mērā saaugusi kopā, līdz ar to radot daudzas pretrunas un nelīdzsvarotību, kas gala rezultātā praksē var novest pie Pārstāvju sapulces un valdes neierobežotas varas, kas nepakļausies biedru kontrolei. No tā izrietoši, visa Biedrība var sākt darboties nelielas grupas interesēs, nevis visu makšķernieku interesēs.
a. Biedru sapulce ir augstākā Biedrības lēmējinstitūcija. (7.1. punkts) tajā pašā laikā ir arī Biedrības pārstāvju sapulce, kuri ir lēmējinstitūcija, kam ir visas biedru Sapulces tiesības, ciktāl tās neierobežo likums. (9.1. punkts). Tādējādi faktiski tiek mēģināts visu varu un lemšanu nodot Pārstāvju sapulcei, kas vienlaicīgi atbilstoši 8.16. punktam ir arī valde. Te jānorāda arī uz to, ka Biedru sapulci sasauc valde (vienbalsīgi) vai pārstāvju sapulce, līdz ar to faktiski nonākot nekontrolējamā situācijā, atstumjot Biedrus no lemšanas.
4) Pārstāvju sapulcei atbilstoši 9.2.7. punktam ir valdes kompetence, tad rodas jautājums, kāpēc ir nepieciešamas divas institūcijas ar vienām un tām pašām funkcijām?
5) 9.15. punkts nosaka, ka Pārstāvju sapulce nav saistošs reģionālās padomes virzītais kandidāts, tā pati var ievēlēt savu. Te rodas jautājums, kam ir nepieciešamas reģionālās padomes, ja ne tāpēc lai valdē tiktu pārstāvēti viņi virzītie kandidāti. Šis ir vēl viens piemērs, ka Pārstāvju sapulcei ir pārlieku liela vara turklāt nekontrolējama.
6) 10.13. punkts nosaka, ka valde (kā iepriekš minēts, tad tā pati Pārstāvju sapulce) lemj par Biedra naudām noteikšanas principiem un maksāšanas kārtība. Ja šāds punkts tiks iekļauts statūtos, tad droši var teikt, ka Valde atradīs veidu kā atbrīvoties no opozīcijas, uzliks nesamērīgu biedra naudu un gatavs, visi kas ir pret valdi, tiks izstumti no Biedrības. Biedrība kļūs mazskaitlīga un pārstāvēs tikai ļoti šauru interešu grupu, nevis visus makšķerniekus, kā tas ir iecerēts.

rezumējot vēlētos norādīt uz to, ka šādam statūtu variantam (konkrēti, kas attiecas uz Biedrības iekšējo organizāciju) kategoriski nepiekrītu, jo tie (apzināti vai neapzināti) tiek rakstīti šauram personu lokam, kuri iegūs ļoti lielu teikšanu makšķerēšanas nozarē, turklāt viņiem par to nekas nebūs, jo nav pienākuma atskaitīties biedriem. Piemēram, ja kāds biedrs iestājas no jauna organizācijā, tad tam pat teorētiski nav iespēja ietekmēt neko no Biedrībā notiekošā.

Uzskatu, ka Biedrības galvenajam noteicējam ir jābūt Biedru kopsapulcei, un Valdei ik gadu jāatskaitās biedru kopsapulcei, nevis pārstāvjiem. Tāpat biedru kopsapulcēs, ir jāizvērtē valdes darbs, kā arī jāapstiprina valdes izstrādātais darba plāns un darbības priekšlikumi nākošajam gadam. Ja Biedrības biedri ir organizācijas, tad tā pati par sevi jau ir zināma pārstāvniecība.
Biedru viedokļu apmaiņu un saskaņošanu svarīgākajos jautājumos var veikt izmantojot interneta starpniecību, forumu, e-pastu listes u.c. saziņas veidus.

Boroda,pants 4.4.Ja tev ir iebildumi pret pastāvošo iekārtu tu tiec diskvalificēts;)

Ja es, kā indivīds, gribu ko teikt (ieteikt), tad man jāsastāv savā reģionālajā kompānijā. Un ja mana reģionālā kompānija mani sadzirdēs un akceptēs manus kreņķus, tad ziņos tiem tur augšā. A tiem noteikti būs ph par maniem kreņķiem, jo būs radies, teiksim akūts jautājums - cik liela komanda tiks sūtīta uz pasaules čempionātu kazragu ķeršanā un kāds būs pavadošais sastāvs.

Kā naf vajadzīgi.Drīkst maksāt biedru naudu;)))))

Liels valdes sastāvs - grūtāk vienoties. Grūtāk pieņemt lēmumus. Visus. Gan labos, gan nelāgos. Grūtāk savākties un ko izlemt. Mazs sastāvs - liels "veco vēžu risks"...

Man domāt, ka šitiem statūtiem ir nepieciešama modifikācija.

Ņemot vērā aktivitātes līmeni LV - kad netā, tad visi, kad dabā , tad hren.... - šitie statūti dod iespēju tiem pašiem LMA "balotēties" uz tālākām šķērseņu glupībām.

Man domāt, ka tomēr valdes sastāvs ir nepieciešams vismaz 9-11-13 cilvēki. Pārstāvniecības principus vajadzētu veidot no copes veidiem, citādi savāksies no pieciem 3 mušiņņieki un 2 karpinieki ..... Tas drīzāk varētu būt federāciju, copes veidu biedrību modelis, nekā teritoriālais dalījums.

Teiksim - sportisti - 2( spinings un makšķere), tālāk tauta - spinings - 2 gab, makšķeres(nezinu tos prc novirzienus), mušotāji, karpotāji. Tad vēl apsaimniekotāji- nomātāji- audzētāji . Nu kaut kā tā, jo reģionālais princips ir riebīgs un iespaidojams.

Boroda izveidojot pārstāvju sapulci, tiek ieliktas tapas ausīs, un neviens nedzirdēs vispār. Jo pārstāvju sapulce apstiprina gada pārskatus, pieņem visus lēmumus, un pa lielam tādi biedri vairs nav vajadzīgi.

brusi Tev taisnība, daļa tiešām ir no LMA statūtie,. Man JST stāstot, ka es neesmu loģisks norādīja uz saiti, kur jurists labo MN priekšlikumus. MN priekšlikumu rokraksts bija līdzīgs. Man nav iebildumu pret MO ES EZ un kas nu tur vēl ir, bet davai karti na stol. Pie šādiem statūtiem Sadarbības padomei būs LMA liktenis ar garantiju.

Kaut kā atkal ļooti garš ceļš veidojas, lai no ierindas "makskerniekus vulgaris" mutes kaut kādas ausis kaut kur augšā kaut ko sadzirdētu.

lēmējiem nav jābūt daudziem, tas tiesa, bet viņiem ir jālemj atbilstoši vairākuma gribai. Nevis uzurpē visu varu un tad..

VSOP pārstāvji iegūst neierobežotu varu, pārtāvji beigās ir tā pati valde, par cik visa vara ir nodota pārstāvju rokās (paņem no biedru kopsapulces) tad uz biedriem pa lielam ir uzšķaudīt. būs tieši tāpat kā ar LMA, ka nevienam izņemot valdi nekāda teikšana nebūs. un no makšķernieku apvienojošas organizācijas, tā atkal pārvērtīsies par dažu cilvēku projektu, kuri runās "tautas" balsī, kuru paši nekad nedzirdēs un nepieļaus, ka to sadzird vēl kāds.

Ha, salīdzinājumam LMA statūti.Biedrīši vienkārši maina dislokāciju.

Izskatās pēc pamatīgas sabiedriskās organizācijas statūtiem. Ir ievēroti visi efektivitātes pamatprincipi. BET - vai mazs lēmēju skaits ir + vai - LV apstākļos, to rādīs tikai prakse. Parasti jau sanāk -...