publicēju atbildi:
Par anonīmajiem statūtiem
Paldies aktīvistiem par ieguldīto laiku un centieniem. Lai nerunātu sīkās detaļās (mērķi un uzdevumi utml) tāpēc pievērsīšos manuprāt svarīgākajiem statūtu sistēmiskajiem jautājumiem.
No statūtiem nav skaidrs kā tieši veidosies Biedrības finansējums, un kādā apmērā tas tiek plānots, līdz ar to nav skaidrība par to, vai šāds projekts ir īstenojams finansiāli. Varbūt iesniedzēji var izklāstīt savu redzējumu par biedrības finansējumu, tā apmēru, biedra naudām utml. Būšu ļoti pateicīgs, un diskusija izvērtīsies kvalitatīvāka.
1) Par Biedrības biedru var kļūt organizācijas, tajā pašā laikā 10.6. punkts paredz valdes locekļa pilnvaru izbeigšanos, ja viņš vairs nav Biedrības biedrs. Organizācija nevar būt valdes loceklis, un fiziska persona nevar būt biedrs. Šeit manuprāt ir būtiska pretruna.
2) Es līdz galam neesmu sapratis 5.4. punkta jēgu. Tajā tiek teikts, ka visi piedalās sapulcēs (komisijās darba sēdēs u.c.). Tajā pašā laikā pārstāvji (nezinu kuri) nedrīkst runāt pretēji Biedrības nostādnēm un pieņemtajiem lēmumiem. Te manuprāt ir saskatāma cenzūra, ka biedram nevar būt atšķirīgs viedoklis no Biedrības, nezinu vai pastāvot šādiem apstākļiem var vispār būt kāda diskusija Biedrības iekšienē par makšķerēšanas nozari.
3) Pārstāvju sapulce un valde nav atšķirīgas institūcijas, bet lielā mērā saaugusi kopā, līdz ar to radot daudzas pretrunas un nelīdzsvarotību, kas gala rezultātā praksē var novest pie Pārstāvju sapulces un valdes neierobežotas varas, kas nepakļausies biedru kontrolei. No tā izrietoši, visa Biedrība var sākt darboties nelielas grupas interesēs, nevis visu makšķernieku interesēs.
a. Biedru sapulce ir augstākā Biedrības lēmējinstitūcija. (7.1. punkts) tajā pašā laikā ir arī Biedrības pārstāvju sapulce, kuri ir lēmējinstitūcija, kam ir visas biedru Sapulces tiesības, ciktāl tās neierobežo likums. (9.1. punkts). Tādējādi faktiski tiek mēģināts visu varu un lemšanu nodot Pārstāvju sapulcei, kas vienlaicīgi atbilstoši 8.16. punktam ir arī valde. Te jānorāda arī uz to, ka Biedru sapulci sasauc valde (vienbalsīgi) vai pārstāvju sapulce, līdz ar to faktiski nonākot nekontrolējamā situācijā, atstumjot Biedrus no lemšanas.
4) Pārstāvju sapulcei atbilstoši 9.2.7. punktam ir valdes kompetence, tad rodas jautājums, kāpēc ir nepieciešamas divas institūcijas ar vienām un tām pašām funkcijām?
5) 9.15. punkts nosaka, ka Pārstāvju sapulce nav saistošs reģionālās padomes virzītais kandidāts, tā pati var ievēlēt savu. Te rodas jautājums, kam ir nepieciešamas reģionālās padomes, ja ne tāpēc lai valdē tiktu pārstāvēti viņi virzītie kandidāti. Šis ir vēl viens piemērs, ka Pārstāvju sapulcei ir pārlieku liela vara turklāt nekontrolējama.
6) 10.13. punkts nosaka, ka valde (kā iepriekš minēts, tad tā pati Pārstāvju sapulce) lemj par Biedra naudām noteikšanas principiem un maksāšanas kārtība. Ja šāds punkts tiks iekļauts statūtos, tad droši var teikt, ka Valde atradīs veidu kā atbrīvoties no opozīcijas, uzliks nesamērīgu biedra naudu un gatavs, visi kas ir pret valdi, tiks izstumti no Biedrības. Biedrība kļūs mazskaitlīga un pārstāvēs tikai ļoti šauru interešu grupu, nevis visus makšķerniekus, kā tas ir iecerēts.
rezumējot vēlētos norādīt uz to, ka šādam statūtu variantam (konkrēti, kas attiecas uz Biedrības iekšējo organizāciju) kategoriski nepiekrītu, jo tie (apzināti vai neapzināti) tiek rakstīti šauram personu lokam, kuri iegūs ļoti lielu teikšanu makšķerēšanas nozarē, turklāt viņiem par to nekas nebūs, jo nav pienākuma atskaitīties biedriem. Piemēram, ja kāds biedrs iestājas no jauna organizācijā, tad tam pat teorētiski nav iespēja ietekmēt neko no Biedrībā notiekošā.
Uzskatu, ka Biedrības galvenajam noteicējam ir jābūt Biedru kopsapulcei, un Valdei ik gadu jāatskaitās biedru kopsapulcei, nevis pārstāvjiem. Tāpat biedru kopsapulcēs, ir jāizvērtē valdes darbs, kā arī jāapstiprina valdes izstrādātais darba plāns un darbības priekšlikumi nākošajam gadam. Ja Biedrības biedri ir organizācijas, tad tā pati par sevi jau ir zināma pārstāvniecība.
Biedru viedokļu apmaiņu un saskaņošanu svarīgākajos jautājumos var veikt izmantojot interneta starpniecību, forumu, e-pastu listes u.c. saziņas veidus.
7.marts 2011, 14:17 |
links