atskaite, par vakar vakaru :)))
vakar darbs beidzās stipri ātrāk nekā plānots :)) proti 14:00, braucu mājās, aber ārā laiks pasakains...nagi niez, acīs jau cērtās, kā gribās uz copp...bet tajā pašā laikā kā nekā sieviešdiena un cienītā mājās būs 19:30..pēc nelielām matemātiskām darbībām sanāk, ka pāris stundas copei tomēr atlec :DD braucot mājā zvanu copes kolēģim, šamais gan notriec asaru, ka nāksies hoķi palaist garām, bet tomēr parakstās :)) ieskrienu mājās visu nometu pa malu malām, ierāpjos tērpā un aidā...kolēģim par laimi motilītis aizķēries un raitā solī dodamies uz noskatīto copes vietu (kā mirtins teiktu vietās ne tik tālās) aizejam...ideāli...neviens savu kājas galu pat virsū nav spēris...man smaids līdz ausīm un tāda paša smaida pavadīts maucu pirmos caurumus....sākumā pie paša krasta...cerību pilns lejā nogrimst murmulītis apdāvināts ar pāris sārtiem tārpeļiem :))) cops naff...meklējam....cops naff....meklējam...atrodam, tikai ķīšu mazuļus...neder...meklējam tālāk....atrodam :))) sāk ķerties ašuki, maziņi gan, bet tomēr patīkami (jūrnieciņi) pa retam piesakās arī tādi, kurus galīgi nebūtu kauns likt arī uz pannas :)) un tad...re ku šeku piesakās raudiņa...man smaids sejā paliek lielāks....skrienu krastā meklēt pudeli...atrodu...šņik šņak un trauciņš gatavs :)) tur ielaižam raudelīti un turpinam copīti...tādā garā ķerstam ašukus, un piesakās vēl viena raudelīte un viens plicītis, kas ļoti mīļi savā starpā mēģina sadalīt vietu pudelē :)) re ku šeku, jau saulīte sāk iet uz norieta pusi un man sāk mirdzēt dzirkste acīs....ir pienācis īstais laiks :)) apbruņojies ar urbi, bļitku, pudeli ar mailītēm, uztjūnētu ūdu (pēc manām domām ļoti pareizu), dodos uz lielajiem dziļumiem...pirmais caurums un raudiņa tiek nolaista uz potenciālu strike zonu :))) tālāk nourbju smuku strīpu, un tad jau ģela tehņiki :DD no kastes izvelkās noputējušās īstās bļitkas un aidā....staigāju no cauruma uz caurumu, bet ņikā, bet tajā pašā laikā ir čujs, ka jābūt, vienkārši ir!!! laika, gan vairs nav daudz, jo jau mājās jāskrien, savādāk mani nesaprastu :))) noguldu bļitku uz grunts, maza pauzīte un atkal rauju augšā, bet....tikko sākās rāviens, tas tiek smagi nostopēts...kātiņš salocās, bet tas arī bij viss :((( šamais bija uzgūlies bļitkai virsū, un āķis neieķērās....nekas....mainu caurumu, kurā jau ir klasiska skaista cope, bet atkal nekā....nonāku pie secinājuma, ka laikam mājās būtu jāpiestrādā pie āķu kvalitātes :)) īstenībā, tas, ko es gribēju panāktm, jau biju panācis...VIŅŠ tur ir!!!! paverās skats uz karodziņu...un tieši seko stojaks...sirds klopē, sviedru piles padusēs izspiežās, galva pulsē, bet ļoti klusā un mierīgā solī dodos stojaka virzienā...galvenais nesasteigt...pieeju klāt...nekas nenotiek, kad pēkšņi spolīte sāk smuki, lēnām ritēt ārā....man sejā parādās smaids (sistēma ir nostrādājusi, viņš ir paņēmis un ārā nav izspļāvis) notupstos, spolīte apstājās...īstais brīdis paņemt rokās auklu, tā arī izdaru, bet par sevi vēl nelieku manīt....atkal seko gājiens projām...PIETIEK!!! Piecērtu IRRRR!!!! IR!!! IR!!! skaisti pumpē, bet situāciju kontrolēju, uzvelku līdz āliņģim, seko skaisti pumpējieni un skrējiens atpakaļ dzelmē, bet tas arī viss, ar nākošo pievilcienu pie ledus, es viņu iemānu āliņģī, un jau sniegoto ledu rotā skaists, pasakaini skaists ZANDARTS!!! Svarā pāri pa kg ar garantiju....liekas, ka pat priek asara noritēja pār vaigu :))) ehhhh....apsēdos un vienkārši priecājos, gan par to, ka atradu, gan par to, ka sistēma nostrādāja, gan par to, ka arī izvilkt izdevās :)))) apskatījos pulkstenī....pļac....lai nenorautos pa zināmiem orgāniem, laika palicis pa visam maz....steigšus visu salasu, apmierinātības pilns pie sāniem paņemu savu šīs dienas trofeju, un raitā solītī pasaukdams kolēģi, dodos mājās....zvanu cienītai....kavēšoties :))) ideāli :)))) vēl atliek laiks lai sagatavotu pirmo šī gada miltiņos un olā apcepto fileju (Kilka, priekā :DD) atbrauca cienītā, un ar gardi pagatavotu maltīti viņu sagaidīju :)))))
Ne asakas kungi!!!!!
9.marts 2011, 10:00 |
links