mušotāju vīzija par nozari
Ievadam.
Tālāk minētais ir mans viedoklis par iespējamo nākotnes attīstības modeli un mehanismu lielos vilcienos. Savu viedokli paudu tikai par pamatlietām un lielos vilcienos neskarot mazsvarīgākās. Minētās pamatnostādnes nav izstrādāts un nobeigts priekšlikums, jo ir nepieciešams katru no punktiem juridiski un finansiāli precīzi pamatot un kas svarīgāk - izstrādāt realizācijas mehanismu. Šāda darba veikšanai ir nepieciešams noteikts laika periods, plašāks speciālistu loks un līdzekļi.
Saīsinājumi:
SP - Sadarbības padome. MK - Makšķerēšanas kartes. LM – Licenzētā makšķerēšana. VVD – Valsts Vides dienests. LMB – Latvijas Makšķernieku Biedrība.
PAMATNOSTĀDNE
Makšķerēšana kā sociāli tā ekonomiski ir valstiski nozīmīgs rekreācijas veids, kas vienlaicīgi apmierinot makšķernieku intereses spēj sniegt nozīmīgu ekonomisku atbalstu pašvaldībām un līdz ar to valstij kopumā. Makšķerēšana un ar to saistītie kontroles, vides resursu atjaunošanas kā arī citi saistītie pasākumi ir jāveido kā ilgtermiņā savstarpēji saistīti un finansiāli pašpietiekami. Minētā vīzija ir sasniedzama tikai un vienīgi iesaistoties un izveidojot sadarbības padomi (SP) visām ieinteresātām pusēm: pašvaldību pārstāvjiem, makšķernieku pārstāvniecībai (kura jāizveido) un atbildīgo ministriju speciālistiem. Bez tam, SP uzdevums ir sniegt nepieciešamo juridisko tā arī cita veida palīdzību sabiedrības pārstāvjiem (piem. LM organizēšanai), norādīt un veicināt papildus līdzekļu piesaisti vīzijas realizēšanai.
Tālāk seko ar makšķerēšanu saistīto sfēru pamatuzstādījumu uzmetumi, kas nepieciešami vīzijas realizācijai.
FINANSES
Makšķerēšanas attīstību finansiāli atbalsta sekojoši nozīmīgi finansu avoti:
a) Vispārējo makšķerēšanas karšu (MK) tirdzniecība,
b) Iēņēmumi no makšķerēšanas licenžu (LM) tirdzniecības,
c) Ieņēmumi no ar makšķerēšanu saistītiem administratīviem pārkāpumiem,
Par cik makšķerēšanas sfēra tiek veidota kā finansiāli pašpietiekama un uz attīstību vērsta rekreācijas nozare, kas nākotnē var sniegt reģionāli nozīmīgu finansiālu atbalstu, ienākumiem ir jāpaliek nozarē atbilstoši SP vīzijai.
a) Ieņēmumi no MK, kā vispārējas valsts nodevas, ir jāvirza vispārējas lietošanas ūdeņu (ne LM), attīstībai, kas lielā mērā balstās SP vīzijā un makšķernieku ikgadējās aptaujās (skatīt MAKŠĶERNIEKU PĀRSTĀVNIECĪBA). Eksistējot precīzam finansu plūsmas mehanismam, ir iespējams atbalstīt inspektoru skaita palielināšanu, veikt zivju atražošanu un citus pasākumus. Par cik lēmumu pieņemšanā iesaistās kā organizētais makšķernieks caur pārstāvniecību SP, tā arī neorganizētais ar aptauju palīdzību, ir nodrošināta atgriezeniskā saite lēmumu pieņemšanā. Piemēram, ja ar pašreizējo MK finansējumu (ap 400 000 Ls) var izrādīties nepietiekami noteiktu pasākumu realizēšanai, makšķernieki var ierosināt un paši nobalsot par MK cenas palielināšanu. Protams pirms tam jānodrošina, lai ieņēmumi no MK netiek novirzīti uz kopbudžetu.
b) Šiem ieņēmumiem ir pilnībā jāpaliek LM organizētājam un ir jānodrošina LM nolikuma izpildi ietverot ūdentilpes kontroli, sakopšanu un ja nepieciešams zivju atražošanu un izpēti. Kā LM organizētājiem, bez makšķernieku biedrībām ir jāiesaistās arī pašvaldībām un nacionālajiem parkiem, nepieciešamības gadījumā mainot attiecīgo likumdošanu vai statūtus. Bez tam pašvaldības ieinteresētība slēpjas perspektīvajā makšķernieku plūsmā, kas tieši un netieši atbalsta finasiāli vietējo reģionu. Pie pašreizējā finasējuma modeļa, kad liela daļa LM ieņēmumi - līdz 40% tiek pārskaitīti valsts institūcijām, pašvaldības bieži akceptē neadekvāti zemu licenžu cenu politiku, LM nekalpo kā ūdeņus attīstošs apsaimniekošanas modelis, bet drīzāk kā pieejamību regulējošs, kas nereti izsauc makšķernieku sašutumu. Ja tiktu nodrošināts minētais finasiālais mehānisms, LM organizātoram būtu jāsniedz ne tikai publisks ikgadējes naudas izlietošanas pārskats (kā licenžu tirdzniecības punktā tā citur, tai skaitā i-netā), bet arī jāinformē par ūdeņu attīstības vīziju, un, kā ar LM palīdzību tā tiks realizēta. Rezultātā LM organizātors finansiāli varētu atļauties pasākumus, kas šobrīd nav iespējami, ja nepieciešams arī pamatot licenžu cenu kāpumu. Piemēram - zivju atražošanas pasākumi, kas tiktu tiešā veidā segti no LM ieņēmumiem. Tas pats attiecas uz papildus inspektoru piesaisti (kam gan pašlaik šķiet vēl trūkst juridiskā pamatojuma) un citām darbībām. Patreizējā situācijā, kad 40% no LM finansējuma nonāk Zivju fondā, kur centralizēti tas tiek sadalīts un pat rezultātā daļēji ieskaitīts kopbudžetā, šāds mehanisms nav iespējams. Tas traucē ne tikai ūdeņu apsaimniekošanai uz LM bāzes, bet vienlaikus nedod papildus attīstības impulsus zivkopjiem un degradē maķernieku attieksmi pret LM kopumā. Kā pozitīvs, finansiāli pašpietiekams piemērs šāda modeļa eksistencei, ir jāmin privātie zivju dīķi, kur to apsaimniekotājs paturot visus licenžu līdzekļus spēj nodrošināt kā apsardzi, tā vides sakārtošanu un nepieciešamības gadījumā zivju atražošanu.
c) Vispārīgi - ieņēmumiem no ar makšķerēšanu saistītiem administratīviem pārkāpumiem daļēji (bet būtiskāk kā patreiz) vai pat pilnībā ir jātstāj kontrolējošai organizācijai – Valsts Vides Dinestam (VVD). Gadījumos, kad pārkāpums tiek izdarīts apsaimniekotā ūdenstilpnē, kur eksistē LM, arī daļēji LM organizatoram, atbilstoši SP izstrādātam un vēlāk normatīvajos aktos apstiprinātam modelim. Tas ne tikai papildinātu dienesta budžetu un motivētu darbiniekus, bet arī nodrošinātu LM organizātoram finansiālu aizsardzību pret maluzvejnieku radītajiem zaudējumiem. Šobrīd, šādai sistēmai neeksistējot, bieži LM organizātors vienlaikus sponsorē zivju izlaišanu, kas daļēji kalpo vietējo maluzvejnieku uzturēšanai.
KONTROLES MEHANISMS
Zivju un vides aizsardzība ir Valsts funkcija, kas tiek realizēta izmantojot valsts budžeta līdzekļus, tai skaitā arī līdzekļus, kas iegūti nodokļu veidā no makšķerēšanas sfēras. Šīs funkcijas nodrošinātājs ir VVD kā arī atsevišķos gadījumos Nacionālo parku kontroles institūcijas. Būtiskākā pašreizējā problēma – finasējuma trūkums, var tikt daļēji risināts kā piesaistot papildus līdzekļus no valsts budžeta, tā arī papildus finansu atbalstam (inspektoru skaita palielināšanai, materiāltehniskā nodrošinājuma uzlabošanai utt) izmantojot līdzekļus no Makķerēšanas Kartēm un LM - skatīt FINANSES punkts a) b) . Sabiedrības iesaistīšana ūdeņu kontrolē Sabiedrisko Inspektoru statusā ir atbalstāma kā vispārējs papildus pasākums kopumā un LM organizēšanā, bet nedrīkst kalpot par pamat kontroles mehanismu.
MAKŠĶERNIEKU PĀRSTĀVNIECĪBA
Neorganizēto makšķernieku viedoklis, tiek noskaidrots realizējot SP izveidotas vienkāršas makšķernieku aptaujas, kas realizētas tiek kompleksā ar MK tirdzniecību - tai skaitā arī eksistējot elektroniskiem norēķiniem nākotnē. Ņemot vērā, nelielo organizēto makšķernieku īpatsvaru, šādas aptaujas ļaus adekvāti novērtēt makšķernieku vēlmes un pastāvošās problēmas. Aptaujas rezultāti kalpo kā papildus pamatojums lēmumu pieņemšanā SP, kura netieši pārstāv visus (lielākoties neorganizētos) makšķerniekus. Organizēto makšķernieku intereses SP pārstāv klubu apvienība – Latvijas Makšķernieku Biedrība, kas ir pilntiesīgs makšķernieku interešu pārstāvis. LMB ir:
1. LMB ir organizāciju (klubu kā arī citu jur. personu) apvienība, izslēdzot iespēju fiziskai personai tieši kļūt par LMB biedru.
2. LMB ir profisionāla organizācija ar apmaksātu vadītāju/koordinātoru - kurš pilda valdes izvirzītos uzdevumus (valde strādā bez atalgojuma) un lobē biedrības, tātad makšķernieku ineterses dažādos līmeņos, bet galvenokārt caur SP.
3. LMB ir demokrātiska organizācija, kur tās viedokli pārstāv ievēlēta valde. Valdes izvirzīts un demokrātiski ievēlēts pārstāvis (prezidents/koordinators vai tamlīdzīgi) nodrošina valdes lēmumu īstenošanu tai skaitā caur SP.
MAKŠĶERĒŠANAS NOTEIKUMI UN CITI NORMATĪVIE AKTI
Makšķerēšanas noteikumu tāpat arī citu ar ūdeņiem saistīto normatīvo aktu, kas regulē ūdeņu apsaimniekošanu, nomu utml. izmaiņas ir veicamas par pamatu ņemot SP iztrādātu makšķerēšanas attīstības vīziju, kas iepriekš ir publiski izdiskutēta un akceptēta no makšķernieku un citu ieinteresēto organizāciju puses.
Makšķerēšānas noteikumos šobrīd par nepamatotu un laika gaitā sevi nepierādījušu ir jāuzskata trīskāršā aizlieguma princips, kur konkrētu zivju saudzēšanas nolūkā pastāv vienlaikus aizliegums kā uz šo zivju ieguvi tā arī uz ūdenstilpju un noteiktu rīku izmantošanu. Uzskatu, ka turpmāk kontroles mehanisma trūkumu nedrīkst kompensēt ar neefektīvu aizliegumu palīdzību, kuru īstenošanai pietrūkst kā finansiālo tā cilvēka resursu. Neskatoties uz šiem tā pat kā, manuprāt, citiem trūkumiem, uzskatu, ka nekavējošas izmaiņas Makšķerēšanas noteikumos nedrīkst tikt izdarītas pirms SP iztrādātās makšķerēšanas attīstības vīzijas.
MUŠINMAKŠĶERNIEKU PĀRSTĀVNIECĪBA
Mūsu intereses LMB ir jāpārstāv biedrībai (ām) – gan esošajām gan jaundibināmajām.
11.marts 2011, 08:51 |
links