Draudzīga kompānija iesēžas autobusā ap plkst. 23 30. virziens Nina. Šis tas jau arī tiek pārrunāts, šis tas iztirzāts, pa ceļam tikai viena pīppauze un jau pirms 5 00 vesels bars trako ir gatavi doties savaldzināt Peipusu.
Nu dažam labam ir paveicies mazāk un cepums ir bijis krietni stiprāks, kā pašam sākotnēji šķitis, tad nu kāds pārītis stipru vīru paliek uz čuču muižu
Sazvanu Valodju...A ja tolka s 6 15 načinaju zavaditj....a nas tut celij avtobus.....čerez 10 minut budu. Nu tāds mums tas dialogs.
Kāds bariņš aizklīst paši, mēs gaidām Valodju. Pēc 15 min sēžam elegantās kamanās, pajūgā Daihatsu 1.1 ar milzu riteņiem un konzevbundžai līdzīgu karkasu. Eh, žēl nav paķēries Canon. Nieka 10 Euro un esam 8 km. Narodu -> kak gavna za banej. Pamūkam nostāk un sākam testēt savus ložmetējus. Manējais Bumam padevies gana labs, griež labāk kā 2 ned atpakaļ, ar visu to, tā ar pirmo reizi nav nemaz tik vienkārši. Pirmie āliņģi 5 45, nu ritīgi vanckari. Nākošie 3 ir jau līdz ručkai, apm 1,5 m, bet nu zin tak, ka pie torosiem tā ir, bet nu ja gribas paprovēt spēkus, ko tik nedarīsi lietas labā . Pēc trešā muku prom, jo bij bailes, vai pietiks spēka 4. Izurbju, ielaižu, kaut kas piesakās. Nu tāds standarta šās dienas izmērs 250 g strīpains radījums. Hm...divreiz nav jāsaka, blakus otrs āliņģis un process aiziet. Kad pāris zivteles uz ledus, pieķeras brekšelītis, gr 300, kāmēr šo ceļu laukā, otrai sardziņš paliek stīvs. Nu tak jāvelk, nu velku ar. Aukla 0,1 Ice red. Nu apakšā galīgi nav maza zivtiņa, bet man jau ar nav jāsteidzas. Velku un domāju....bļin, tas tak būs breksis, a caurums ta tikai 130. Āliņģis sāk burbuļot kā džakūzi, tad iestājas miers, laikam čalim vairs nav ko man pateikt. Iemetu lūriņu caurumā – sivēns. Da ne tak, pārbarojies , trekns Peipusa breksis. Aiz galvas knapi var saskatīt resno muguru un vēderu. Kolēga jau klāt ar gafu, nometu jaķeli, gafs rokā un līdz elkonim lienu āliņģi. Ieķeros, atsperos un ap....šos, pat vaigu piepūšana neko nelīdzēja. Kā pret sienu, tas apakšā ir krietni lielāks, kā biju iedomājies. Nedaudz atbrīvojis roku – tā nevajadzēja. Hlibis, un nav vairs ne gafa, ne brekša, kaut kur peld 10 m dziļumā. Nu......vispār škrobes nebija. Es tak esmu asaros. Abi aplūkojot, to ko varēja aplūkot, breksim bij no 2,5-3,5 kg svars. Konstatēju faktu, ka ar barošanu no augšas tikai sabojāju zivi, bij jāsāk meklēt pa slāņiem, jo tā cēlās un laidās līdzi grimstošajam sarkanajam tārpelim. Apnika man tā nodarbe, ap 2 kg uz ledus, kautkas jāmaina. Zvans vienam – velku, ko velc, asari velku, smuku, smuku. Hm, zvans otram ....ibio, tas ar kautko velk. Nu nepaiet ne 10 min, ka šis man atrāda apm 4 kg rauda +asaris. Ieurbju uzreiz 2 āliņģus metrus 5 no šiem. Pa’memu copeni ar āķīti virs mormenes un parasto. Sariktēju ar āķīti, ēsma tikai vesela slieka spraužama pa vidu uz abiem āķiem un stumju lejā, nolieku uz maliņas, nēmu otru.....da jop....kādu otru, man copē. Kad biju izvilcis 5 kg, tad tikai ielaidu otru makšķerīti. Melošu, ja teikšu, ka kaimiņi dalījās priekos ar mani , viņiem nekas neķērās, es uz slieku vilku atsperdamies 250 – 350 g asarus, kā nolaid lejā, tā galā, tiesa gan daudz tukšu copju, rāva nost sliekas. Eksperimentam ielaidu blakus divas copenes ar āķīti virs murmuļa, nu tas bij kautkas, sāku domāt vai gadienā neesmu RJL uz salakām, tik šās ir strīpainas un pāraugušas. Sāka mani aprubīt, bet klusi smīnu, jo šiem neķeras. 90 % no 14 kg asaru, tika noķerti uz slieku, kas uz āķi uzdurta pa vidu un, kas atradās virs mormiškas. Ja uz sistēmas tika norauta kaut viena slieka, copes vairs nebija, uzkabini otru slieku un momentā cope. Varēja arī vairāk savilkt, bet kur nu, lēnu garu tā darbojoties, cope ilga līdz pat krastā saucieniem. Baroju vairs tikai uz grunts ar motili un sliekām. Motili praktiski neņēma, tikai slieku. Uh, rīt būs tīrīšana. Cope nu jau vakardien padevās pa pirmo. Tie, kas palika tuvāk krastam, savilka ap 10-20 kg raudu. Dziļāk asari, bet nu mūsu 4otnei lomi. Man 14 kg tīrs asaris, kolēgam 15 kg tīrs asaris, vēl vienam 10 kg asars + rauda, un 5 kg asars + rauda. Eh, peipis, tā ir štelle. Rīt jāpadarbojas, bet tad ar kādu vīna glāzi, vai alus kausu varēs skatīt kādu vakara filmu un gardi paēst ceptas filejas un asaru ikrus. Ne asakas tiem kas jau drīz kāps uz ledus ;)
20.marts 2011, 01:03 |
links