ŅINA, sestdiena, FH autobuss, rīts sākās ar to, ka līdzpaņemtajam motoborim nebija paņēmusies skrūve, kas savieno bori ar šneku...., bet nu atradās telts mietiņš, kuru nolokot sanāca itin laba tapa. Iebraucām iekšā pat tālāk, kā gribējās, dziļums ap 10 metriem, ar motobori urbšana ideāla, 6-8 sekundes un 270mm diametra āļiņģis gatavs, speciāli uzlikām lielāko šneku, lai notestētu. Cope sākumā nekāda, vien kolēģis Māris uzsēdās uz viena āļiņģa un pa kādam asarim lasīja. Kad kādas pāris stundas bija neveiksmīgi nostaigāts izurbu vienu āļiņģi, sabaroju to kārtīgi ar barību, nolaidu arī barotavu ar motili, uzcēlu telti un nosēdināju tur meiteni, jo vējš bija pretīgs un bez telts nepieradušiem organismiem bija pagrūti. Pats pieļaujamā attālumā (ap20m) pietuvojos kolēģim Mārim, kurš tā arī nebija piecēlies no āļiņģa, izurbu pāris āļiņģus, kārtīgi tos sabaroju, pēc kāda brīža parādījās asari, ne pārāk daudz, bet tīri smuki, vienubrūidi vajadzēja palīdzēt puikam ar apģērba sakārtošanu, pametu kādus pāris metrus sāņus makšķerīti, pēc brīža skatos, ka mana makšķerīte smuki brauc uz āļiņģi, galā izrādījās smuka rauda. Sāku eksperimentēt ar dziļumiem un izrādījās, ka lai arī baroju uz grunts, tad zivis stāvēja metru pusotru-divus virs grunts, neteiksim, ka ļoti raiti, bet pa kādam asarim un retai raudai lasīju, pēc atkārtota barojuma asari noleidās uz grunts un sāka ēst nedaudz aktīvāk, bet tikai uz lēnu spēli vai uz stāvošu mormišku. Rezultātā kolēģim Mārim ap 15 kg, no tiem 4 brekšeļi, divi virs kilo, manai meitenei zivis pienāca tikai ap 13, bet tad cope kļuva aizvien labāka, līdz tim 16, kad brucām malā viņa paspēja 9,5 kg salasīt, bet pamatā raudas, man bija bez simts gramiem 9 kg, bet pamatā asari, pēdējā zivs puskilo grekšelītis, tātad puiki tur pat vien ganījās. Lai arī lomi ne pārāk labi, tomēr kaifs no copes milzīgs, vis ticamāk, ka šosezon
vairāk uz ledus nekāpšu, pietiek....
28.marts 2011, 09:19 |
links