27. marts, Peipus. Laika maiņas visiem sajaukušas galvas, tāpēc ir mazliet nesaprašanās ar izbraukšanu, bet četros no rīta jau esam ceļā uz Peipi. Piebraucam Kallastē pie vietējā vīra, kas vedīs iekšā. Skaists saullēkts, daži grādi mīnusa un vējš gandrīz nav. Vietējais ieved mūs uz 8 km, pie plaisas. Paeju apmēram 50 m un priekšu un plaisā izurbju pirmo caurumu. Plaisā ledus plāns un tas atvieglo urbšanu. Dziļums 10-11 metri. Pirmais laidiens un ķīsis, nākamais, atkal ķīsis un tā izvilku vēl kādus 5 ķīšus. Tad asaris uz 150 gramiem, tad ķīsis. Nu ja jau asaris apakša ir, tad jāpaliek būs vien uz vietas. Izborēju vēl vienu caurumu 50 cm attālumā un sāku. Vienā caurumā ķeru ar melnu+elektro zaļu mormišku, otrā sarkans banāniņs un aķis virs mormiškas (uz tā sliekas). Trāpās mazs zandartu bērniņš, tad asaris. Process lēnām sāk aiziet. Labāk ņem slieku, trāpās arī pa kādai raudai, bet reti. Sāk jau apnikt tie daudzie ķīši. Aizeju un izurbju divus caurumus vietās, kur uz ledus nav sniega. Paņemu savu mīļāko mormišku (dzeltenu sešstūrīti) uzlieku 4 motiļus un sāku. Uzsitu pa grunti un pirmais ašuks rokā. Nākamaid laidiens un jau smukāks , grami 300 būs. Tad paņem kaut kas smukāks, jūtu, ka asaris tas nav. Zandarts, vismaz puskilograms, smuks. Eju vaicāt par zandarta minimālo izmēru un saņemu akceptu, ka zandarts ir mēra. Patīkami, pirmais mēra zandarts mūžā. Asari ķerās visu laiku, dažubrīd mormiška netiek līdz gruntij. Raudu nav, ķīši arī no sākuma netraucē, pēctam, kad aktīvākais asaris nolasīts, parādās arī tie. Patīkama diena, tikai vējš paliek aizvien neciešamāks un neciešamāks. Nojaucu telti, kuru gan izmantoju tikai kā vietu kur sasildīties. Paņemu bļitku un aizeju uz lucky āliņģi, varbūt kas piesakās. Piesakās arī, zandartu bērniņš, pa dienu tādi bija pieci. Karakats arī klāt, kramējamies iekšā un dodamies uz krastu. Forša diena, foršā kompānijā. :))))
Atpakaļceļā saldi gulēju un pamodos Valkā. Patīkams nogurums. Peipuss gaidi mani vēl!
Loms 13,5 kg skaistu asaru.
29.marts 2011, 15:06 |
links