Labrīt, tauta.
Tā kā ziņas no Ventas puses vēl bija vimbu copei nelabvēlīgas, bet Peipusā laiku solīja brīniķīgu, sazvanījām iekšāvedēju un braucām tik prom.
Tā kā nebija ne jausmas, kur jābrauc, tad paļāvāmies uz iekšāvedēju. Tikām aizvesti apmēram 20 km. Sakts bija pārsteidzošs. Visapkārt asiņu peļķes, sajūta ka iepriekšējā dienā bijusi cīņa uz dzīvību un nāvi.:) Sapratām, ka tā ir vieta, kur divas iepriekšējās dienas bija vilkti skaisti brekši.
Cilvēku jau bija daudz, nepierasti, ka Peipusā vienā nelielā vietā koncentrējas tik daudz cilvēku. Dažbrīd bija sajūta, ka esam Ventspilī uz salakām.
Mēs pagājām tālāk no bara un uzreiz sākām vilkt- smukus asarus, raudas un gadījās arī brekšuki. (Nebija jau mazi, bet salīdzinot ar Valda bildēs redzētajiem, mums bija brekšuki) Apkārtējie pamazām draudīgi tuvojās un tuvojās mums.:)
Bet tad notika tas, par ko esmu nikna gan uz mūsu- latvju, gan vietējiem, gan vēl kaut kādiem bāleliņiem.
Laikam apkārtnē nekur īsti neķērās un tad sākās zivju meklēšana- no visām pusēm, šurpu turpu brauca moči. Brauca gandrīz blakus tavam caurumam, lai redzētu kas ķerās. Troksnis un kņada bija briesmīga. Protams, zivis pazuda. Uzradās mežonīgi daudz cilvēku, urba, neskatoties, kas un kā. Dusmaz bija briesmīgas.
Bet, kā jūs ja ziniet- vilnis nāk un vilnis iet (dziesma). Pēc kāda laika skrējēji aizskrēja tālāk. Bet cope neatjaunojās.
Pagājām krietnu gabalu tālāk un asaru cope atsākās. Asari tiešām bija smuki. Zivjumīlim gan izdevās izvilkt krietni vairāk, bet ne jau daudzumā ir tā sāls.:)
Prieks par savilkto lomu, prieks par sezonas noslēgumu. Laiks bija brīnišķīgs- bezvējs, mazliet dūmakains, pēcpusdienā saulīte.
Bet vēl- cienījamie tautieši- braucot uz Peipusu, ar nožēlu es skatījos uz autobusa pieturām aiz Tartu. Es domāju, ka lielai daļai ir ir saprotams, par ko es runāju. Nedomāju, ka copes veiksme ir atkarīga no tā- būs vai nebūs apčurāta kāda autobusu pietura. Bet tur taču pēc tam ir jāstāv cilvēkiem.
Ceļmalas, kur apstāties ir daudzas. Varbūt nākošajam gadam varētu "iezīmēt" kādu citu, daudz nekaitīgāku "laimes vietu".
Bet šī sezona ir bijusi interesanta un piedzīvojumiem bagāta.
Uz tikšanos Peipusā nākošajā gadā!
Zivjumīle.
3.aprīlis 2011, 10:03 |
links