Nogaidītas šīs grūtās divas nedēļas līdz atkal varam pasavērties ne tik tālajās Peipusa dzīlēs. Kam kastē tārps, kam polš, kam pussataisīta makšķerīte, bet mērķis visiem viens. Laba kompānija, laba atpūta. Pulkstenis vēl nav sitis Divpadsmito stundu, kā ar M.Šhumahera cienīgu manevru Vaira30 skaļā balss satricina mūsu sirdis ;) Paris audzināšanas vārdi no Buma puses, nu tas tā profilaksei, štob neraslabljalsja. Vis tiek sakraut Vaira limuzīnā un laižam tālēs zilajās. Jāteic par M.Š manevru nemeloju, jo turp aizbraucām tik ātri, ka pirmais gailis vēl nebij nodziedājis. Pa ceļam kāda pamācoša frāze no Buma puses, apspriests un pārspriests viss kā nākas. Iemalkots varen labs Buma brūvējums. Un ieripojam Ņinas labvēlīgajos apartamentos. Gaidam stundas divas, līdz kāds mūs vispār pamana. Bet nu 6 30 jau sēžamies kondzervu bundžā un laižam uz Ruslandes pusi. Izlekuši no brīnumjaukās karietes pašķistam kur nu kurais. Vienu gan pateikšu +/- visi tiek vesti uz vienu vietu, tas nekas ka iebrauc no Ninas, Kallastes, vai no citurienes, visi satiekas netālu viens no otra. Nosoļojis km 3 un izurbis apmēram starp 25 – 35 caurumus neesmu redzējis ne copi – maigi izsakoties emu beigts. Dienas vakarā naku pie atklāsmes, par kuru arī kolēgas vienisprātis. Ja izmet no karietes, tad ap to vietu arī ganies, jo šeit riņķi apkārt ir barots, bet man jau kā klusuma cienītājam vienmēr cerība ka tur tālāk es uzduršos uz zivi, bet nekā. Ja perimetru dien dienā baro, tad tur arī tā zivs ir. Zvanu un meklēju mūsējos, jo šiem itkā kautkas ķeroties. Saurbjos un lēnu garu sāku tirināt. Vaira skaļā bals tik uzsauc.....atkal zivs.... šis bij pirmais tā kārtīgi iebarojis un visus asarus pagriezis pret sevi, tākā mēs ar Bumu atrodoties nettālu varējām tik noskatīties. Ja reiz tas asaris lūr uz turieni, aizmirsti ka viņš pagriezīsies kāmēr baro. Zaudējis cerības uz asari sāku iebarot brekingemu. Kāda rauda, kāds asarītis...tieši tā asarītis, lielāku par grami 90 nenoķēru. Te vienu brīdi man piesakās tāds 300-400 g brekšelītis, arī Bums kautko līdzīgu izsībvē....trešais kolēģis kā jau dakteris čortojās, jo proces ssim nav pavēries, kautkas, kautkur, bet švaki. Bums jau pareizi saka...viņš tak dakteris...ļiš bi ātrāk nogriezt. Bet nu tas Vairis...nu tas Vairis...tik lielās kā ssim kkeras ;))))))))) Bet nu tā jau arī bija. Ja nebūtu tik centīgi vilcis drošvien būtu ticis vēl pie vairākām lielām zivīm. Viņš kopā ar dakteri sabaroja zivis ar mormišķām .....
Kaads laiciņš niosēdēts, pieteikusies kāda rauda un atkal kāds brekšelis, kolēgas mani pamāca ka jaizurb otrs caurumels, ja nu piesakas....ja nu buus, tad izurbs. Nav jāgaida un piesakās ar....vot Mērfijs. Bet nu Vairis demonstrē meistara cienīgu urbšanas tehniku, nepārgriež ne auklu, ne breksi. Uz ledus parādās tāds tuvu pie kg. Tev jāliek par lielāko zivi...norūc Vairis....es saku lai paciešās...eščo ne večer. Pēc 5 min Vairis jau sauc mani palīgā, un urbjam caurumu viņa āliņģi, 10 min un Vairim jāliek polš....1,2kg. Finālā pirmās dienas lomi grozījās visiem ap 7-10 kg, Vairim paveicās vairāk, jo bij dabūjis arī smukus asarus. Es paturēju tikai brekšus, raudas sabēru Bumam, lai kaltē zuvi.
Vakarā nostrēbām kādu malku no Brīnumdziras....tautas mēlē...pohu...no tās dziras nav....respect.
Nākamā rītā sazvanījuši vietējo Letiņu, laižam uz Kallasti. 7 00 esam uz ledus...jā pirms vēl kāpām kamanās... pie autiņiem mūs domīgs sagaida Zarazas kungs, labrīt, labrīt. Izurbis pāris caurumus, šo to sabarojis, iesēžos Zarazas caurumā, kuru šis bija pametis. Pēc 15 min saucu pie sevis Bumu, lai nāk uz asariem. Dakters ar Vairi aizgāja uz vakardienas caurumiem, jo kā jau teicu, +/- visi satiekas vienā točkā ... Abi ar bumu velka smukus asarus, man bik vairāk, jo āķitis virs mormenes, bumam āliņģis 60 cm nostāk, ķeras rauda biežāk. Bija man dupleti asari, bija duplets rauda un asars, bet prieki beidzās ap 11 30, asari pazuda un panesās tikai rauda ar ķīšu uzplūdiem. Netik tālu esošais ‘’march’’ kā jau rakstīja atskaitē sllopēja brekšus. Ja iebaro un nepaskopojas ar motili, tad tos var atvilkties. Ja kāds tajos caurumos iesēdīsies šodien...uh būs grūti nest.
Mājup ceļā Vairis atkal nodemonstrēja elegantu un ātru pārvietošanos, tiesa šad tad piemirsa ka nebraucam pa Angliju...nu tas tā joks.
Rokas spiedieni un atvadas. Pats vēl paspēju nošmorēt cepeškrāsnī brekšus, nu šausmīgi sakārojās....sanāca ar labi.
Finālā pasākums bij izdevies, sievai ko zivi uzcept ir, otru tiesu ar raudām ar nolēmu sasālīt. Rezumē....uz turieni jābrauc kad ledus panes vedējus, bet nav vēl tik biezs un asari aktīvi ņem bļitku, bet nu tas uz gada beigām. Domāju, ka sezona noslēgta, jo kušana vakar tur bija ļoti strauja. Ar kājiņām iet tos 5-7 km pa ūdeni negribas. Ne asakas.
4.aprīlis 2011, 09:01 |
links