Nu te jau var izskirt divu veidu piesarnojumus - rupnieciskais, ja to ta var nosaukt, un tas ko rada cilveki, tas ir atkritumi, ko pec sevis atstajam. Cepuri nost tiem dabas milotajiem, kas pec sevis visu salasa, un pec maniem noverojumiem tie ir makskernieki, nevis atputnieki. Atkal jaiedala divas kategorijas ka redzat. Cilveks nekad ne....is tur kur vinam ir jadzivo, vai tur kur vins kadreiz plano atgriezties. Ir tads teiciens, nemeslo tur kur pasam jadzivo, un neparverties par to, ko pats neieredzi. Bet te runa iet par tam rupnicam, kas ielais udenstilpes tonnam visadu dranku, un par to paliek nesoditas, tapec ari visus aicinu nepalikt vienaldzigiem. Ja kadam makskerniekam mes varam pateikt, lai vins salasa aiz sevis to ko atstajis, tad rupniekiem mes vienkarsi uzgriezam muguru vai ejam tam visam ar lielu likumu, jo vini jau lieli un mes jau neko nevaram izdarit! Ta nav, ja grib un velas tad var visu. Un ja jums ir velme, kadreiz kada forelupe atkal nokert kadu foreli, nokert kadu raudu vieteja diki, kura gaz visu kas lieks, tad neklusejiet un nestaviet ka udeni mute panemusi. Runajiet, un ziniet, ka vienmer bus ausis, kas sadzirdes. Pasi prieks sevis tacu, ne jau kaut kam citam, to tik gruti saprast?!
10.aprīlis 2008, 12:26 |
links