Sveiciens visiem līdaku sezonas atklāšanā!
Līdzīgi kā daudzi citi, arī es savu laimi meklēju Burtniekā.
Vispār dienas iesākums bija gana lažisks. No sākuma nočakarējos ar ņo Rīgas atvesto nomas motoru. To nepalaidu un dabūju meklēt alternatīvu. Par spīti ūdens transporta deficītam Vecates bāzes saimnieks (Liels paldies Ojāram) man spēja sameklēt 15 zirgu Mariner un piekomplektēt tam atbilstošu laivu. Taču laža nebeidzās arī ar to. Iebraucot ezerā no motora sāka gāzties ārā benzīns. Beigās atklājās, ka tie seska bērni motora tehniskajā apkopē nebija nomainījuši degvielas padeves šļaukas galu un rezultātā pus bāka sagāzās ezerē un motors nebija lietojams. Tai pat laikā vēlāk to izdevās palaist.
Nu ko - par lomiem. Vispār jau nojājoties ar tehniku un pārejot uz airiem, gribējās mest spiningu pāri bortam un braukt mājā dzert alu, tomēr beigu galā noparkojāmies pie vienas pārplūdušas salas un sākām mētāt. Rezultāts ilgi nebija jāgaida - draudzenei divas līdakas - divi mēri un trīs zemmēri uz Rapala Husky Jerk. Man -septiņas gabalas uz dubulto baltu Long tipa rotiņu, no kurām paturamas bija trīs. Interesantākais, ka visas līdakas tupēja vienu viet. Kaut ko tādu redzēju pirmo reizi, jo cik es zinu, tad katra līdaka uzmana savu teritoriju un pēc tās noķeršanas droši var mainīt ķeršanas vietu.
Rēcīgākais, ka nododot Rīgā ņemto motoru nomas īpašnieks man parādīja, ka benzīna krānu esmu nepareizā pozīcijā turējis it kā atgrieztu. Vai nav maucība? Tā teikti dzīvi dzīvo, dzīvi mācies.
2.maijs 2011, 11:36 |
links